Pēc Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā 2022. gada sākumā jauni aizsardzības mēri bija jāpieņem arī spēcīgākajai politiskajai un militārajai aliansei pasaulē – NATO. Tas kā nozīmīgs pagrieziena punkts minēts arī NATO 2022. gada darbības pārskatā. NATO reakcija uz Krievijas brutālo karu pret Ukrainu ir balstīta uz diviem galvenajiem principiem. Pirmkārt, nodrošināt visu sabiedroto drošību un rīkoties atbildīgi, lai izvairītos no tiešas konfrontācijas starp NATO un Krieviju. Otrkārt, turpināt sistemātiski atbalstīt Ukrainu, lai tā spētu sevi aizstāvēt, jo Ukrainas drošība un neatkarība ir arī visas eiroatlantiskās drošības atslēga.
Svarīgie Madrides samita lēmumi
NATO samits Madridē 2022. gadā bija zīmīgs arī jaunu mēru pieņemšanā. Tajā tika apstiprināta jaunā Stratēģiskā koncepcija, kurā NATO definēja Krieviju kā visnozīmīgāko un tiešāko draudu sabiedroto drošībai, mieram un stabilitātei Eiroatlantiskajā reģionā.
Ņemot vērā Krievijas politiku un rīcību, sabiedrotie bija vienisprātis, ka Krievija vairs nevar būt partneris un, ka jebkādas izmaiņas NATO un Krievijas attiecībās ir atkarīgas no tā, vai Krievija apturēs savu agresīvo uzvedību un pilnībā ievēros starptautiskās tiesības. Tāpat samita laikā sabiedrotie apstiprināja sniegt turpmāku atbalstu Ukrainai.
Pēc tam sekoja vēl vairākas NATO sanāksmes gan aizsardzības, gan ārlietu ministru līmenī, kurās tika lemts par NATO politiskā un praktiskā atbalsta pastiprināšanu Ukrainai. Kamēr ieroču un munīcijas piegādi Ukrainai organizēja sabiedrotie, izmantojot divpusējus un citus mehānismus, arī NATO veidoja savu sistēmu, lai varētu sniegt Ukrainai palīdzību visas alianses vārdā.
Aktivizēti NATO aizsardzības plāni
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sabiedrotie aktivizēja NATO aizsardzības plānus. Jau nākamajā dienā pēc iebrukuma NATO līderi piekrita izvietot papildus sauszemes un gaisa aizsardzības spēkus alianses austrumu daļā un jūras spēkus - vienmērīgi visā NATO atbildības teritorijā.
Pēc tam tika lemts par NATO Reaģēšanas spēku elementu izvietošanu reģionā, un tā līdz šim bijusi pirmā reize, kad alianse savus augstas gatavības elementus izmantojusi ne vairs tikai kā atturēšanas, bet arī aizsardzības spēkus.
Pēc aizsardzības plānu aktivizēšanas vairāk nekā 40 000 karavīru, kā arī ievērojams skaits gaisa un jūras kuģu tika nodoti tiešā NATO pakļautībā alianses austrumu flanga stiprināšanai.
2022. gada martā NATO ārkārtas samitā dalībvalstu līderi pieņēma vēl kādu svarīgu lēmumu - ātri izveidot četras jaunas daudznacionālas NATO kaujas grupas – Bulgārijā, Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā. Tagad tādas ir astoņas, ieskaitot Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā jau kopš 2017. gada izvietotās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas.
Sabiedrotie vienojās aktualizēt savas valsts aizsardzības plānus, pastiprināt spējas, un palielināt aizsardzības budžetu. Līdz ar to vat teikt, ka šī brīža NATO sabiedroto kolektīvās aizsardzības un atturēšanas kapacitāte ir lielākā kopš Aukstā kara.
Jauns NATO spēku modelis
Lai stiprinātu NATO spēku struktūru, sabiedrotie vienojās par jaunu NATO spēku modeli. Tas paredz ātrāku alianses spēju tūlītēji reaģēt un nodrošināt lielākas kaujas spējas un spēkus nepieciešamajā vietā. Ir ieviesta trīspakāpju gatavības sistēma, kad pirmajā līmenī spēki ir 10 dienu gatavībā, otrajā līmenī – 10 līdz 30 dienu gatavībā, trešajā līmenī - 30 līdz 180 dienu gatavībā. Kā NATO Reaģēšanas spēku atbalsts tika izveidoti atsevišķi Sabiedroto reaģēšanas spēki.
Jaunais NATO spēku modelis paredz stiprināt arī apmācību programmu, īpašu uzmanību veltot kolektīvās aizsardzības vingrinājumiem. Tas ļaus NATO Reaģēšanas spēkiem uzlabot reaģēšanas spējas un gatavību izvērsties.
2022. gadā NATO arī uzlaboja arī komandvadības, kontroles un koordinācijas mehānismus, kā arī attīstīja infrastruktūru un uzlaboja tiesību aktus. Tas ļaus būt mobilākiem, izvietojot spēkus visā Eiropā.
Tāpat strādāts pie piegāžu ķēžu drošības stiprināšanas un kritiski svarīgo rezervju veidošanas. Militārās mobilitātes jomā notiek aktīva sadarbība ar Eiropas Savienību.
NATO turpina nodrošināt stabilu, elastīgu un integrētu komandvadības struktūru, lai varētu reaģēt uz jebkuru krīzi. 2022. gada jūnijā tika lemts, ka Sabiedroto spēku pavēlniecībai, kas atrodas Monsā, Beļģijā, potenciālas karadarbības gadījumā ir jāpilda stratēģiskā štāba loma. Tas apliecina pavēlniecības spēju vadīt un koordinēt karadarbības procesus un funkcijas stratēģiskā līmenī.
Lai būtu visaptveroša pieeja, sabiedrotie arī vienojās NATO pavēlniecības struktūrā ieviest daudznacionālus Apvienotos elektroniskās karadarbības spēkus, kas darbosies kā atbalsts Monsā esošajam Kiberoperāciju centram.
Tāpat arī Sabiedroto Jūras pavēlniecība, kas atrodas Nortvudā, Apvienotajā Karalistē, apņēmās uzraudzīt visus NATO jūras spēkus, pildot padomdevēja funkciju Sabiedroto spēku virspavēlniekam Eiropā.
NATO integrētā gaisa un pretraķešu aizsardzība
NATO integrētā gaisa un pretraķešu aizsardzība ir svarīga misija, kas sniedz ieguldījumu NATO kolektīvajā aizsardzībā un atturēšanā. 2022. gada stratēģiskajā koncepcijā sabiedrotie apstiprināja pretraķešu aizsardzības nozīmi līdzās konvencionālajām un kodolenerģijas spējā,. Apņemoties stiprināt NATO integrēto gaisa un raķešu sistēmu.
Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā īpašu uzmanību piesaistījušas arī hiperskaņas raķetes. NATO atzīs, ka šādu raķešu izmantošana rada ievērojamus draudus un turpina novērtēt to ietekmi uz NATO atturēšanu un aizsardzību. Arī tādēļ NATO integrētajai gaisa un pretraķešu aizsardzībai ir jābūt efektīvai un gatavai reaģēt uz jebkuru izaicinājumu.
Arī Madrides samitā 2022. gada jūnijā sabiedrotie atkārtoti apliecināja savu gatavību atbalstīt NATO ballistisko pretraķešu aizsardzības operāciju, kas ir tikai un vienīgi aizsardzības operācija, lai aizsargātu NATO dalībvalstis.
Šī operācija fokusējas arī uz draudiem, ko var radīt, piemēram, Irāna un Sīrija, kur šobrīd tiek izstrādātas jaunās tālās darbības raķetes, kas varētu sasniegt NATO teritoriju. Lai saglabātu modrību pretraķešu radari un pārtvērēji pašlaik ir izvietoti arī Rumānijā un Turcijā.
