Šodien NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenebrgs iepazīstināja ar 2022. gada pārskatu, kurā apkopoti alianses galvenie pasākumi pagājušajā gadā. 2022. gads bija astotais gads pēc kārtas, kad Eiropā un Kanādā palielinājās aizsardzības izdevumi. Pagājušajā gadā izdevumi aizsardzībai palielinājās par 2,2%. Šī gada laikā ievērojami tika stiprināta alianses aizsardzība, tāpat, reaģējot uz Krievijas nelikumīgo karu Ukrainā, Somija un Zviedrija ir lēmušas pieteikties dalībai NATO. Papildus pagājušā gada jūnijā Madridē notikušajā samitā NATO sabiedrotie vienojās par turpmākām būtiskām pārmaiņām atturēšanas un aizsardzības jomā. Tāpat tika izstrādāta jauna stratēģiskā koncepcija, lai pilnveidotu alianses aizsardzību arī turpmāk.
2022. gads bija izšķirošs gads mūsu drošībai. Krievijas nelikumīgais karš pret Ukrainu rit jau otro gadu. V. Putins pieļāva lielu stratēģisku kļūdu, iebrūkot Ukrainā. Viņš gaidīja, ka Kijiva kritīs dažu dienu laikā un visa Ukraina - dažu nedēļu laikā, taču viņš nenovērtēja Ukrainas tautas stingro pretestību. Viņš domāja, ka var sagraut NATO vienotību, taču NATO sabiedrotie ir stipri un vienoti kopā sniedzot Ukrainai vēl nebijušu atbalstu.
Tāpat Krievijas autoritārais līderis vēlējās, lai NATO samazina savus spēkus, taču šobrīd ir noticis tieši pretējais. Tāpat, reaģējot uz Krievijas nelikumīgo karu, Somija un Zviedrija nolēma pieteikties dalībai NATO.
Šāds lēmums divkāršos NATO robežas garumu ar Krieviju.
"Šobrīd svarīgākais ir tas, lai gan Somija, gan Zviedrija ātri kļūtu par pilntiesīgām NATO dalībvalstīm, ne tas, vai tās pievienosies vienā laikā. Es turpināšu smagi strādāt, lai nodrošinātu, ka Zviedrija pēc iespējas ātrāk kļūst par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Somijas un Zviedrijas pievienošanās padarīs tās drošākas, un arī mūsu alianse būs stiprāka," uzsvēra J. Stoltenbergs.
Jaunākā aptauja liecina, ka 82% iedzīvotāju 30 NATO sabiedroto valstīs uzskata, ka ir svarīgi, lai Ziemeļamerika un Eiropa sadarbotos kopējās drošības labā. Tikmēr 61% aptaujāto piekrīt, ka dalība NATO samazina ārvalstu uzbrukuma iespējamību.
Ģenerālsekretārs skaidroja, ka NATO ir īstenojusi lielāko mūsu kolektīvās aizsardzības pastiprināšanu paaudzes laikā.
Tajā pašā laikā NATO sabiedrotie ir snieguši Ukrainai ievērojamu atbalstu, piegādājot modernas ieroču sistēmas un munīciju, lai palīdzētu Ukrainai aizsargāties un atgūt teritorijas.
Pašlaik arī notiek sarunas par iespējām palielināt munīciju ražošanas jaudas, lai nodrošinātu gan Ukrainu, gan NATO valstis ar nepieciešamo daudzumu.
Tāpat NATO pastiprina kritiskās infrastruktūras aizsardzību, tostarp zemūdens kabeļus un cauruļvadus. NATO galvenajā mītnē ir izveidota zemūdens infrastruktūras koordinācijas vienība. Tāpat ir izveidota arī kopīga NATO un ES operatīvā grupa.
Pagājušā gada jūnijā Madridē notikušajā samitā NATO sabiedrotie vienojās par turpmākām būtiskām pārmaiņām mūsu atturēšanas un aizsardzības jomā. Tika izstrādāta jauna stratēģiskā koncepcija, lai pilnveidotu aliansi stratēģiskās konkurences laikmetā, kurā Krievija ir atzīta par visnopietnāko draudu mūsu drošībai.
2022. gads bija astotais gads pēc kārtas, kad Eiropā un Kanādā palielinājās aizsardzības izdevumi. Pagājušajā gadā izdevumi aizsardzībai palielinājās par 2,2 % reālā izteiksmē. Kopš 2014. gadā sabiedrotie vienojās par Aizsardzības investīciju solījumu, kurā Eiropas sabiedrotie un Kanāda aizsardzībai ir papildus iztērējuši 350 miljardus ASV dolāru.
Paredzams, ka NATO samitā Viļņā sabiedrotie vienosies par vērienīgākiem ieguldījumiem aizsardzības jomā, jo šī brīža situācijā, kurā valda arvien vairāk konfliktu, mēs nevaram uzskatīt savu drošību par pašsaprotamu.
