Igaunijas augstākā tiesa - Valsts tiesa - nolēmusi daļēji anulēt par spiegošanu Ķīnas labā notiesātās Gerli Mutso vainu, tomēr atstāja spēkā viņai piespriesto astoņu gadu un sešu mēnešu cietumsodu.
Prokuratūra apsūdzēja Mutso par to, ka viņa 2016.-2020.gadā strādājusi Ķīnas izlūkdienestu interesēs. Viņai bija uzdevums iegūt jūras un vides informāciju, kā arī informāciju, kas saistīta ar kiberdrošību Igaunijā, Baltijas jūrā un Ziemeļu Ledus okeāna reģionā.
Tāpat Mutso uz tikšanos ar Ķīnas izlūkdienestu aģentiem, kas uzdevušies par domnīcu darbiniekiem, ievilināja jūras zinātnieku Tarmo Keutsu, kurš bija iesaistīts NATO aizsardzības attīstības projektos. Mutso, pildot spiegošanas uzdevumu, arī mēģināja sazināties ar augsta ranga Igaunijas Aizsardzības spēku karavīru.
Kā secināja tiesa, nav šaubu, ka Mutso apzināti izveidoja pret Igauniju vērstas attiecības ar Ķīnas militārās izlūkošanas dienestu ar mērķi tam palīdzēt. Viņa arī piedalījusies un atbalstījusi pret Igauniju vērstas izlūkošanas darbības.
Mutso par savām darbībām saņēmusi vismaz 21 607,52 eiro gan naudā, gan cita veida atlīdzībā, atzina tiesa.
Prokuratūra bija prasījusi apsūdzētajai piespriest četru ar pusi gadu cietumsodu, bet tiesa nolēma sodu palielināt līdz astoņiem ar pusi gadiem. Par narkotiku glabāšanu piespriestais sešu mēnešu cietumsods tiek iekļauts lielākajā sodā, tādējādi notiesātajai cietumā jāpavada astoņi gadi un seši mēneši.
2021.gada martā Harju apriņķa tiesa jūras zinātniekam Keutsam piesprieda trīs gadu cietumsodu par spiegošanu Ķīnas labā, bet pērn Viru apriņķa tiesa apstiprināja viņa pirmstermiņa atbrīvošanu.
