ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Viljams Bērnss (William Burns) ceturtdien paziņoja, ka Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpins ambīcijas par Taivānu nav nekur pazudušas, neskatoties uz valsts atturīgo attieksmi pret Krievijas karu Ukrainā, ziņo raidsabiedrība “Reuters”.
V.Bērnss sacīja, ka ASV rīcībā esošā izlūkošanas informācija liecina, ka Sji Dzjiņpins ir pavēlējis saviem bruņotajiem spēkiem līdz 2027. gadam būt gataviem veikt iebrukumu Taivānā.
Krievija un Ķīna pagājušā gada februārī īsi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā parakstīja “bez ierobežojumu” partnerattiecību līgumu, kopš tā laika valstu ekonomiskās saites ir nostiprinājušās, Rietumiem ieviešot sankcijas pret Krieviju.
Krievijas iebrukums ir izraisījis bažas, ka Ķīna varētu veikt līdzīgu militāru iebrukumu Taivānā.
Ķīna ir atturējusies nosodīt Krievijas karu pret Ukrainu, taču tā nav sniegusi tiešu militāru palīdzību Krievijai, tādējādi izvairoties no iespējamām Rietumu sankcijām pret Ķīnu.
"Es domāju, ka tā ir kļūda nenovērtēt Ķīnas un Krievijas partnerattiecības, taču tā nav draudzība bez ierobežojumiem," sacīja V.Bērnss.
CIP direktors nosauca Ķīnu par ASV "lielāko ģeopolitisko izaicinājumu".
Viņš gan atzina, ka nākamie seši mēneši būs ļoti "kritiski" Ukrainai, kur Maskava pēdējo nedēļu laikā ir guvusi arvien lielākus panākumus.
Papildus jau tā pieaugošajiem Ķīnas draudiem, Pentagons ceturtdien paziņoja, ka tas izseko Ķīnas spiegošanas balonu, kas lido augstu virs ASV un novēro ļoti slepenus kodolieroču objektus, taču Ķīna, reaģējot uz šo ziņu, norāda, ka tai "nav nodoma pārkāpt nevienas suverēnas valsts teritoriju un gaisa telpu".
