Aizvien vairāk saasinās situācija Dienvidaustrumāzijā, Ķīnai cenšoties kontrolēt reģionu gan ar maigo, gan militāro varu. Vēl joprojām neatrisināts paliek Taivānas jautājums, kuru pilnīgi savā kontrolē vēlas pakļaut Ķīna, taču ASV aizsardzības rūpniecības nozare nebūtu gatava kaujai par Taivānu. Problēmu aktualizējusi ASV plašā militārā palīdzība Ukrainai, ASV un aizsardzības nozares uzņēmējiem nespējot pietiekamā laikā atjaunot valsts militārās rezerves, vēsta ASV militārais medijs “Defense News”.
ASV militārā palīdzība Ukrainai ir bijusi izšķiroša tās cīņā pret agresorvalsti Krieviju, taču šī palīdzība ir izsmēlusi Pentagona krājumus un parādījusi, ka ASV aizsardzības nozare nebūt nav gatava lielam karam, atklāj Stratēģisko un starptautisko studiju centrs.
Domnīcas pētījumā, kurā uzmanība pievērsta ASV militārajai palīdzībai Ukrainai un kritizēti birokrātiskie šķēršļi aizsardzības līgumiem un ASV ieroču tirdzniecībai ārzemēs, Vašingtonai ieteikts pārskatīt savas munīcijas vajadzības un palielināt tās krājumus, kā arī novērst normatīvos šķēršļus ražošanai ar sabiedrotajiem un eksportam uz sabiedroto valstīm.
Lielais ieroču skaits, ko ASV sūta uz Ukrainu, norāda uz to, cik grūti būtu noliktavas papildināt. Piemēram, ASV ir nosūtījusi Ukrainai vairāk nekā 160 M777 155 mm haubices, atstājot savas noliktavas pustukšas. Ražotājam “BAE Systems” vairāku gadu laikā būtu nepieciešami vismaz 150 pasūtījumi, lai pamatotu ražošanas līniju atjaunošanu.
Tikmēr pretkuģu aizsardzības sistēmu “Harpoon” krājumi, kas ir viens no Taivānas svarīgākajiem aizsardzības ieročiem, ir pietiekamā skaitā, lai gan kara gadījumā tas var būt nepietiekami, uzskata Sets Džonss.
ASV armijas virsnieks ģenerālis Džeimss Makkonvils (James McConville) šomēnes žurnālistiem sacīja, ka dienests varētu apsvērt iespēju iepriekš iegādāties ieroču daļas, kuru izgatavošana prasa ilgāku laiku.
Šajā gadījumā CSIS ziņojumā iekļauts ieteikums izveidot stratēģisku munīcijas rezervi. ASV valdība saskaņā ar Aizsardzības ražošanas likumu iegādātos vienu vai divas munīcijas partijas ar papildus komponentiem tādiem kā metāls, enerģētika un elektronika, lai novērstu 12 -līdz 24 mēnešus ilgu gatavošanās laiku.
Viena no nozīmīgākajām raķetēm, lai nepieļautu, ka Ķīna sagrābj Taivānu, ir tālās darbības precīzās raķetes, tostarp tās, kuras var palaist no ASV zemūdenēm.
Uzņēmumam “Lockheed Martin” ir nepieciešami divi gadi, lai izveidotu radariem neredzamās pretkuģu spārnotās raķetes “LRASM”. Stratēģisko un starptautisko studiju centrs prognozē, ka Taivānas konflikts iztukšotu ASV bruņoto spēku noliktavas vienas nedēļas laikā.
Tāpat ASV militārā konflikta gadījumā katru dienu iztērētu simtiem apvienotās “gaiss-zeme” raķetes un paplašinātā darbības rādiusa raķetes, iztērējot savus krājumus mazliet vairāk nekā nedēļas laikā. ASV bruņotie spēki kara gadījumā iztērētu arī lielu daudzumu uz kuģiem bāzētas munīcijas, piemēram, raķetes “SM-6”.
Raķešu, kas tiek uzskatītas par nozīmīgām Taivānas konfliktā, piemēram, “Tomahawk” raķetes, apvienotās “gaiss-zeme” raķetes un tālās darbības pretkuģu raķetes, ražošana aizņem vairāk nekā 20 mēnešus, liekot apšaubīt spēju tās nepieciešamajā laikā saražot.
Lai nodrošinātu ASV kaujas gatavību, ASV Jūras spēku vecākā virsnieka admirāļa Maika Gildeja (Mike Gilday) prioritāšu sarakstā ir paredzēti 33 miljoni ASV dolāru, lai iegādātos vēl 11 “LRASM” un veicinātu militārās nozares darbu “Tomahawk” un “SM-6” ražošanā.
Saskaņā ar CSIS ziņojumu Pentagonam būtu jāizskata savas munīcijas vajadzības, ņemot vērā Eiropas un Klusā okeāna reģionu, pamatojoties uz darbības plāniem, kara laika scenārijiem un analīzēm.
Ziņojumā arī tika kritizēta sensitīvu tehnoloģiju pārsūtīšanas sistēma, kas var ilgt no 12 līdz 18 mēnešiem pat tuvākajiem sabiedrotajiem.
Lai gan Amerikas Savienotajām Valstīm nav oficiālu diplomātisko attiecību ar Taivānu, taču ASV saskaņā ar ASV Taivānas attiecību likumu ir jānodrošina salai līdzekļi, lai tā sevi aizstāvētu. Tas padara ASV munīcijas rezerves par svarīgu iespējamā militārā konflikta sastāvdaļu.
