Armēnija ceturtdien apsūdzējusi Azerbaidžānu, ka tā koncentrējot karaspēku pie abu valstu robežas, un brīdinājusi, ka šī "provokācija" atkal var novest pie karadarbības.
"Azerbaidžāna dažu pēdējo dienu laikā ir sakoncentrējusi karaspēku gar kontakta līniju ar Kalnu Karabahu un ar Armēniju," vietējie mediji citē Armēnijas prezidenta Nikola Pašinjana teikto valdības sēdes laikā.
Viņš norādījis, ka pastiprinājusies pret Armēniju vērstā retorika un ka Baku izsaka arvien lielākas un lielākas pretenzijas uz Armēnijas teritoriju.
Pašinjans aicinājis ANO un starptautisko sabiedrību nekavējoties iejaukties.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.
Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas izraisīja karu starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, bet vairāk nekā miljons abās valstīs bija spiesti pamest savas dzīvesvietas.
2020.gada septembrī Armēnijas un Azerbaidžānas starpā atkal uzliesmoja karadarbība, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku. Karadarbība ilga sešas nedēļas un beidzās 2020.gada 9.novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas starpniecību noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu.
Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Pēdējo mēnešu laikā abu valstu attiecības ir atkal saasinājušās.
Erevāna apsūdz Azerbaidžānu, ka tā bloķē Lačinas koridoru, vienīgo zemes ceļu, kas savieno Armēniju un Kalnu Karabahu.
Armēnija un starptautiskās labdarības organizācijas brīdina, ka Kalnu Karabahā izveidojusies smaga humānā situācija, kas turpina pasliktināties, jo arvien lielākā mērā trūkst pārtika, medikamenti un enerģija.
