ASV izlūkdienesti pēdējo nedēļu laikā izsekojuši Ziemeļkorejas 1000 konteineru lielu bruņojuma sūtījumu Krievijai, kas paredzēts karam Ukrainā.
Divi ar Krievijas kuģi no Ziemeļkorejas Radžinas (Rajin) ostas izsekoti līdz Krievijas Dunas (Dunai) ostai Tihoreckā, no kurienes konteineri pārkrauti uz dzelzceļa vagoniem un nogādāti munīcijas noliktavās aptuveni 200 kilometri attālumā no Ukrainas. Dažas no satelītu publicētajām fotogrāfijām uzņemtas vēl nesen – 14. oktobrī. Tiek ziņots, ka abi Krievijas kravu pārvadājošie kuģi – “Angara” un “Maria” – kopš augusta veikuši vismaz piecus braucienus uz Ziemeļkoreju.
Vienlaikus novērots, ka Krievijas munīcijas noliktava Tihoreckā šajā laikā tikusi strauji paplašināta ar vairāk nekā 100 munīcijas glabāšanas vietām.
Zīmīgi, ka viens no kuģiem – “Angara” – jau vairākus gadus atpakaļ tika apsūdzēts par bruņojuma pārvadāšanu uz Sīriju, Dienvidsudānu un Irāku.
Baltā nama Nacionālās drošības padomes koordinators Džons Kērbijs, nosodot Ziemeļkorejas rīcību, nespēja sniegt detalizētāku informāciju par Krievijai nosūtītās munīcijas un bruņojuma veidiem. Vienlaikus viņš atzina, ka Baltais nams ar bažām vēro norēķinu veidu par saņemtajiem ieročiem. Šajā gadījumā Vašingtona bažījas, ka diktatora Vladimira Putina vadītā Krievija, apmaiņā pret ieročiem, Ziemeļkorejas totalitātajam režīmam var nodot savas jaunākās aizsardzības tehnoloģijas.
Pēc ASV izlūkdienestu apkopotajiem datiem secināms, ka Ziemeļkoreja, apmaiņā pret munīcijas un ieroču piegādi Maskavai, lūgusi jaunākos iznīcinātājus, zeme-gaiss tipa raķetes, bruņu mašīnas, ballistisko raķešu ražošanas aprīkojumu un citus augstās tehnoloģijas materiālus.
Lai gan ASV nevar apgalvot, ka Krievija ir apmierinājusi visas Phenjanas vēlmes, tiek novērots, ka Krievijas kuģi Ziemeļkorejas ostās izkrāvuši nezināma satura kravas, atklāj Dž. Kērbijs.
Krievijai pašai nespējot atjaunot Ukrainā noplacinātās bruņojuma rezerves, Maskava jau ir vērsusies arī pie Irānas, kura tai ir nosūtījusi izlūkošanas un uzbrukuma bezpilota lidaparātus. Krievija arī pati ir uzsākusi Irānas “Shahed-136” dronu kopiju ražošanu, lai izmantotu tos karā pret Ukrainu.
Par Ziemeļkorejas padomju laika bruņojuma piegādēm vienošanās, iespējams, panākta augustā notikušajā Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu vizītē Ziemeļkorejā. Savukārt septembrī tā, iespējams, tikusi apspriesta diktatora Kima Čenuna vizītē Krievijas Vostočnijas kosmodromā.
Krievija kopš pilna mēroga uzsāktā kara ir iztērējusi aptuveni astoņus līdz vienpadsmit miljonu artilērijas lādiņus. Secināms, ka tās krājumus, kas pirms pilna mēroga kara perioda bija aptuveni 20 miljoni lādiņi. Ziemeļkoreja ir piekritusi Krievijas krājumus atjaunot. Šīs bruņojuma piegādes ilgtermiņā stiprinās Krievijas spēkus Ukrainā.
Jāatzīmē, ka bruņojuma piegādes starp Ziemeļkoreju un Krieviju ir kā turpinājums ilgākām slēpta līmeņa bruņojuma piegādes sarunām starp abām valstīm, par kurām jau augustā brīdināja Dž. Kērbijs. Jau tad tika norādīts, ka sarunās galvenokārt tiek runāts par artilērijas munīciju Krievijas bruņotajiem spēkiem. Jāatzīmē, ka Ziemeļkoreja arī iepriekš ir apbruņojusi Krievijas spēkus, “Vagner” vajadzībām piegādājot kājnieku ieročus, raķetes un šāviņus. Kopumā ASV publicētā informācija liecina, ka Krievija no Ziemeļkorejas turpina ieroču iegādi jau vairāk nekā gadu.
