Igaunijas Aizsardzības ministrija gatavo likumprojektu, kas Igaunijas krasta apsardzes kuģiem ļaus apturēt un pārmeklēt aizdomīgus kuģus ārpus Igaunijas teritoriālajiem ūdeņiem, saskaņojot to ar citām valstīm, kuru teritoriālajos ūdeņos konstatēti aizdomīgi kuģi, ziņo Igaunijas ziņu aģentūra “ERR.EE”.
Igaunijas Aizsardzības ministrijas likumprojekta iniciatīva nāk neilgi pēc nesenajiem bojājumiem gāzes cauruļvada un telekomunikācijas savienojumam “Balticconnector”, kurš savieno Somiju ar Igauniju. Daļa no gāzes cauruļvada un telekomunikācijas savienojuma iet arī gar Zviedrijas Hījumā piekrasti.
Igaunijai palielinot tās jūras kontroles teritoriju par ne vairāk kā 12 jūras jūdzēm (nedaudz vairāk par 22 kilometriem) aiz pašreizējās jūras robežas, tiktu palielināta kontrole pār apkārtējo jūras teritoriju. Tomēr pat šāda kontroles paplašināšana nespēs pilnībā nodrošināt zemūdens kabeļu, cauruļvadu un citas infrastruktūras pilnīgu aizsardzību.
Lauris Kriisa, kurš vada Igaunijas Aizsardzības ministrijas juridisko departamentu, uzsver, ka iecerētās izmaiņas nenozīmē Igaunijas teritoriālo ūdeņu paplašināšanu, piebilstot, ka darbības, ko valsts var veikt blakus esošajā papildu zonā, ir diezgan skaidri ierobežotas no Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas puses.
Tas savukārt nozīmē, ka ne vienmēr ir iespējas iejaukties pārkāpumos, kas izdarīti kaimiņu zonās. Paplašinātās zonas izveidošana ļautu Igaunijai veikt to aizdomīgo kuģu vajāšanu, kuri Igaunijas teritoriālajos ūdeņos ir veikuši šķietami aizdomīgas darbības, bet joprojām atrodas Igaunijas paplašinātās jūras kontroles zonas ietvaros.
Latvija un Igaunija ir vienīgās divas Baltijas jūru ieskaujošās valstis, kuras šādu paplašinātas kontroles teritoriju vēl nav izveidojušas. Vienlaikus ne visām valstīm paplašinātās kontroles jūras zona sniedzas 12 jūras jūdžu tālumā.
