Krievijas mērķis ir militāri dominēt Baltijas jūras reģionā, un tuvāko gadu laikā Krievijas sauszemes spēku un gaisa desanta karaspēka skaitliskais sastāvs Igaunijas virzienā būtiski pieaugs, otrdien publicētajā ikgadējā ziņojumā norāda Igaunijas Ārējais izlūkdienests.
2022. gada beigās Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par plāniem pārskatīt Krievijas bruņoto spēku organizatorisko struktūru, reformēt militāro vadību, izveidot papildu vienības un formējumus gandrīz visās karaspēka šķirās un palielināt personālsastāvu līdz 1,5 miljoniem karavīru. Šīs vērienīgās reformas plānots īstenot trīs līdz četru gadu laikā, un tās tiek pamatotas kā atbilde uz NATO paplašināšanos.
Krievijas militāro reformu mērķi atspoguļo vadības redzējumu par resursiem, kas nepieciešami konfliktam ar Ukrainu un konfrontācijai ar Rietumiem, konstatē Igaunijas Ārējais izlūkdienests.
Tajā teikts, ka Krievijas militāro spēju pieaugums Igaunijas tuvumā Ļeņingradas un Pleskavas apgabalos galvenokārt saistāms ar iespējamu esošo vienību pārveidošanu par divīzijām.
Saskaņā ar vienu no iespējamajiem scenārijiem Krievijas sauszemes spēku un gaisa desanta spēku personālsastāvs Igaunijas virzienā var gandrīz divkāršoties salīdzinājumā ar aptuveni 19 000 cilvēku, kas bija līdz 2022. gada 24. februārim, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Tas, cik lielā mērā šīs vienības sasniegs kaujas gatavību, ir atkarīgs no Krievijas spējas rekrutēt, apmācīt un noturēt dienestā līgumkaravīrus, paskaidrots ziņojumā.
Otrs prioritārais reģions ir Somijas virziens, kur Krievijas militārā klātbūtne iepriekš bija minimāla, bet situācija mainījusies pēc tam, kad Somija pērn aprīlī tika uzņemta NATO, norāda Igaunijas Ārējais izlūkdienests.
Tajā norādīts, ka Krievijas militārās reformas panākumus un termiņus lielā mērā noteiks kara gaita Ukrainā. Ja Krievijai izdosies īstenot reformu, NATO nākamajā desmitgadē varētu saskarties ar padomju stila masu armiju. Šī armija, visticamāk, būs tehnoloģiski mazāk attīstīta par NATO sabiedroto aizsardzības spēkiem lielākajā daļā jomu, izņemot elektronisko karadarbību un tāla darbības rādiusa triecienspējas.
"Aizsardzībai pret iespējamu konvencionālu uzbrukumu no šādas armijas puses būtu nepieciešams, lai sabiedroto aizsardzības spēki un aizsardzības rūpniecība būtu ievērojami gatavāka, spējīgāka un labāk nodrošināta ar munīciju un materiāliem nekā pašlaik. Kopumā Krievijas plāns palielināt savus militāros spēkus ir ambiciozs, īpaši ņemot vērā īso laika grafiku un Krievijas ekonomisko un demogrāfisko situāciju. Tomēr tas ir arī draudu avots Igaunijai un NATO, veicinot Krievijas agresīvo nostāju, militāro potenciālu un pieaugošo militarizāciju, kas pastiprina Krievijas acīmredzamo ceļu uz ilgtermiņa konfrontāciju ar Rietumiem," secināts Igaunijas izlūku ziņojumā.
