Eiropadome piektdien, dienu pirms otrās gadskārtas kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, apstiprinājusi Eiropas Savienības (ES) jauno sankciju noteikšanu Maskavai.
"Mēs turpinām pastiprināt ierobežojošos pasākumus pret Krievijas militāro un aizsardzības nozari," preses konferencē sacīja ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels.
ES par 13.sankciju paketi vienojās trešdien, taču pirms tās stāšanās spēkā to vēl bija nepieciešams apstiprināt Eiropadomei.
Jaunajā sankciju paketē kopumā iekļautas 106 fiziskas personas un 88 uzņēmumi, galvenokārt no Krievijas, kam piemērota aktīvu iesaldēšana un noteikti ceļošanas ierobežojumi, liecina ES piektdien publiskotā preses relīze.
Šajā paketē iekļauti vairāk nekā 140 Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumi un fiziskas personas, kas cita starpā ražo raķetes, bezpilota lidaparātus, pretgaisa raķešu sistēmas, militāros spēkratus, augsto tehnoloģiju ieroču sastāvdaļas un citu militāro aprīkojumu.
Tāpat šajā paketē iekļauti pasākumi cīņā pret sankciju apiešanu. ES nesen jau vērsās pret uzņēmumiem Ķīnā, Uzbekistānā, Irānā un Apvienotajos Arābu Emirātos par ES noteikto sankciju apiešanu.
Jaunākie pasākumi paredzēti, lai ierobežotu Krievijas ieroču rūpniecības piekļuvi detaļām lidrobotu ražošanai. ES uzņēmumiem tiks liegts pārdot Krievijai preces un tehnoloģijas, kas saistītas ar militāro jomu.
Tāpat ES vienojusies bloka kompānijām aizliegt eksportu trīs Ķīnas uzņēmumiem, kas tikuši apsūdzēti par līdzdalību sensitīvu militāro tehnoloģiju piegādāšanā Krievijai.
Šajā sarakstā iekļauti arī uzņēmumi Turcijā un Indijā, ES aizvien aktīvāk cenšoties vērsties pret trešajām valstīm, kas palīdz Maskavai apiet noteiktās sankcijas.
Vienlaikus bloks noteicis aktīvu iesaldēšanu un vīzu izsniegšanas aizliegumu Ziemeļkorejas aizsardzības ministram Kanam Sunamam par ballistisko raķešu piegādāšanu Krievijai.
Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī.
