NATO dalībvalstis ir izvirzījušas nākamo NATO ģenerālsekretāru – aizejošo Nīderlandes premjerministru Marku Rite, kurš nomainīs Jensu Stoltenbergu 2024. gada 2. oktobrī.
Pēc tam, kad Ungārija un Slovākija otrdien apstiprināja savu atbalstu Markam Ritei, arī Rumānija ceturtdien sniedza apliecinājumu par atbalstu jaunajam NATO ģenerālsekretāra amatam.
Tikmēr Rumānijas prezidents Klauss Johaniss Nacionālajā aizsardzības augstākās padomes sēdē paziņoja NATO sabiedrotajiem par lēmumu atsaukt savu kandidatūru.
Jaunais NATO ģenerālsekretārs stāsies amatā Eiropai izaicinošā laikā. Viņa jaunais darbs sāksies 2024. gada 2. oktobrī – neilgi pirms gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām, kuras noteiks līdz šim pasaulē spēcīgākās militārās alianses nākotne.
NATO ir ticamākais Austrumeiropas atturēšanas rīks pret imperiālistiski noskaņoto Krieviju, tādēļ jaunā NATO ģenerālsekretāra loma un ASV prezidenta vēlēšanu nozīme tiek vērtēta īpaši augstu.
Pašreizējais ASV republikāņu prezidenta kandidāts un bijušais ASV prezidents Donalds Tramps ir solījis palikt NATO tik ilgi, kamēr Eiropas valstis maksās savu daļu no kopējā alianses aizsardzības budžeta. Vienlaikus viņa iepriekšējie izteikumi liecinājuši par nodomu samazināt ASV palīdzību Ukrainai.
Daļa starptautiskās politikas novērotāji dēvē jauno NATO ģenerālsekretāru par “Trampa čukstētāju”, pateicoties viņa spējām noslēgt darījumus ar dažādu jomu politiķiem un izpelnoties D. Trampa simpātijas.
Kritika veltīta arī par to, ka līdz šim Marks Rite nav bijis aktīvs Austrumeiropas drošības interešu aizstāvis. Tāpat viņš 14 gadu laikā kā Eiropas piektās lielākās ekonomikas premjerministrs nav bijis spējīgs pacelt Nīderlandes aizsardzības izdevumus līdz NATO noteiktajam slieksnim – 2% no iekšzemes kopprodukta. Atsaucoties uz NATO publicētajiem aizsardzības izdevumu datiem, Nīderlande šo mērķis sasniegs šogad.
