ASV Aizsardzības ministrija pirmdien brīdināja par pieaugošo Krievijas un Ķīnas sadarbību Arktikā, klimata pārmaiņām paverot reģionu lielākai konkurencei attiecībā uz jūras ceļiem un resursiem.
"Mēs esam novērojuši pieaugošu sadarbību starp Ķīnu un Krieviju Arktikā komerciālā ziņā, un Ķīna ir galvenais finansētājs Krievijas enerģijas resursu izmantošanai Arktikā," žurnālistiem sacīja ASV aizsardzības ministra vietniece Keitlīna Hiksa.
Pieaug arī militārā sadarbība, "Krievijai un Ķīnai rīkojot kopīgas mācības pie Aļaskas krastiem," sacīja Hiksa, ministrijai laižot klajā 2024. gada stratēģiju Arktikas reģionā.
Dokumentā Arktika raksturota kā "stratēģiski svarīgs reģions" Amerikas Savienotajām Valstīm, kas ietver "ziemeļu pieejas dzimtenei" un "nozīmīgu ASV aizsardzības infrastruktūru".
Krievija pēdējos gados ir pastiprinājusi savu militāro klātbūtni Arktikā, atjaunojot un modernizējot vairākas bāzes un lidlaukus, kas bija pamesti kopš padomju ēras beigām, savukārt Ķīna ir ieguldījusi naudu polārajā izpētē un pētniecībā.
Straujā polārā ledus kušana ir paātrinājusi aktivitāti neviesmīlīgajā reģionā, jo valstis meklē jaunas naftas, gāzes un minerālu iegulas, kā arī kuģošanas ceļus apgabalā, kur ir sarežģīts konkurējošu teritoriālo prasību tīkls.
"Palielinoties cilvēku aktivitātei, palielināsies negadījumu, nepareizu aplēšu un vides degradācijas risks," un ASV spēkiem "jābūt gataviem un aprīkotiem, lai mazinātu riskus, kas saistīti ar iespējamām neparedzētām situācijām Arktikā."
Ķīna vēlāk aizstāvēja savu Arktikas politiku un skaidroja, ka tā darbojas, pamatojoties uz "cieņas, sadarbības, savstarpējo ieguvumu un ilgtspējas principiem", norādot, ka tā ir "apņēmusies uzturēt mieru un stabilitāti" reģionā.
"ASV izkropļo Ķīnas politiku Arktikā un izsaka nepārdomātas piezīmes par Ķīnas parastajām aktivitātēm Arktikā, kas ir saskaņā ar starptautiskajām tiesībām," sacīja Ārlietu ministrijas preses sekretāre Mao Nina.
