Krievija un Baltkrievija jūlijā pastiprinājušas pret Lietuvu vērsto propagandu, secinājuši Lietuvas armijas analītiķi, piebilstot, ka galvenokārt izplatīti ar aizsardzības jomu saistīti propagandas paziņojumi.
Jūlijā reģistrēti aptuveni 312 propagandas gadījumi, kas ir par trešdaļu vairāk nekā jūnijā, trešdien ziņoja armija. Vairāk nekā 200 gadījumu bija saistīti ar aizsardzību.
Krievijas un Baltkrievijas agresīvās propagandas mērķis ir dezinformēt un manipulēt ar auditoriju. Reizēm šāda informācija nonākusi arī Lietuvas vai ārvalstu informatīvajā telpā, norāda analītiķi.
Propagandas izplatītāji centās diskreditēt NATO un alianses samitu Vašingtonā, Lietuvas aizsardzības un ārpolitiku, kā arī graut Lietuvas uzticību NATO. Krievija un Baltkrievija turpina tēlot NATO kā agresīvu militāru bloku, kas ir naidīgs mieram un naidīgs Krievijai, un propagandas intensitāte Vašingtonas samita laikā bija tikpat augsta kā pagājušā gada NATO samita laikā Viļņā.
Propagandisti uzsver, ka viņu nostāja pret NATO vai kaimiņvalstīm esot miermīlīga, un naidīgums un agresija esot vērsta tieši pret viņiem, nevis otrādi. Lietuvā notikušās militārās mācības "Baltic Connection 24" (BALTCON24), kuru laikā Lietuvā tika izvietota tālās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēma "Patriot", Krievijā un Baltkrievijā tika pasniegtas kā gatavošanās agresijai. Propagandisti arī pievērsa pastiprinātu uzmanību Lietuvas centieniem stiprināt savus militāros spēkus.
Jūlijā Baltkrievijas propagandisti arī mēģināja attēlot Lietuvu kā nedemokrātisku, agresīvu valsti, izmantojot nelegālo migrantu jautājumu pēc dokumentālās filmas iznākšanas par it kā brutālo izturēšanos pret migrantiem Lietuvā, Polijā un Latvijā.
Informatīvo telpu tika mēģināts uzkarsēt arī ar interviju ar Olgu Tiškeviču, bijušo Baltkrievijas opozīcijas aktīvisti, kura atgriezusies Minskā. Viņa stāstīja par saviem bijušajiem līdzgaitniekiem Lietuvā, kas esot plānojuši veikt uzbrukumus objektiem Baltkrievijā.
