Novembrī Baltijas medijos publicēti divi apjomīgi žurnālistu pētījumi par Krievijas militārajām iespējām radīt apdraudējumu mūsu reģionā – Igaunijas “Eesti Express” raksta par Krievijas militārajām bāzēm Igaunijas tuvumā un potenciālajiem militārās ietekmes scenārijiem, bet lietuviešu “LRT” – par Lietuvas tuvumā dislocēto Krievijas zemūdens diversantu apmācību bāzi un Kēnigsbergā izvietotajām raķetēm. Kādi ir galvenie secinājumi par agresorvalstu – Krievijas un Baltkrievijas – radīto apdraudējumu Baltijas valstīm šodien un tuvākajā nākotnē?
Noziedzīgais iebrukums Ukrainā ir būtiski samazinājis Krievijas kara mašinērijas resursus, tomēr vairākas atvērto avotu izlūkošanā (OSINT) – galvenokārt ar satelītattēliem – iegūtās liecības vēsta, ka Krievija ir spējusi vismaz zināmā mērā atjaunot resursus un ievērojami palielinājusi militāro klātbūtni pie NATO austrumu flanga, tostarp pie Baltijas valstīm — Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Krievijas militārais budžets 2024. gadā sasniedza 115 miljardus eiro, kas septiņas reizes pārsniedz visu Igaunijas valsts budžetu. Tas liecina par Krievijas centieniem paplašināt savas operācijas, vienlaikus papildinot kara gaitā Ukrainā izsīkušo arsenālu.
Krievijas militārā infrastruktūra pie Baltijas valstu robežām ir plaša, saglabājot Aukstā kara laikā izveidotās bāzes. No Sanktpēterburgas līdz Kēnigsbergai šajā tīklā ietilpst radaru stacijas, raķešu noliktavas un lidlauki, kas spēj uzņemt modernus iznīcinātājus. Satelītattēli, ko analizējuši OSINT eksperti, liecina, ka pie Igaunijas robežām vien atrodas vairāk nekā 100 militāru objektu.
Lugas bāzē atrodas 12 “Iskander” raķešu sistēmas, kas spēj veikt triecienus stratēģiski svarīgiem objektiem Igaunijā un citviet ar minimālu sagatavošanās laiku. Satelītattēli apstiprina, ka šīs raķetes tiek glabātas mūsdienīgos ar klimata kontroli aprīkotos bunkuros.
Ja notiktu uzbrukums, Igaunijas un NATO spēkiem, būtu ātri jāneitralizē Krievijas galvenie militārie objekti. “Viņi varētu sākt šaut uz Igauniju, pat neatstājot savas bāzes,” brīdina bijušais Igaunijas ģenerālis Veiko-Vello Palms.
Lai gan Ukrainas pretuzbrukumi Krievijai radījuši būtiskus zaudējumus, satelītattēli liecina par bīstamu tendenci — pakāpenisku militārās tehnikas papildināšanu iztukšotajās bāzēs. Piemēram, motorizētie transportlīdzekļi, kas nebija redzami līdz 2022. gada vidum, tagad atkal parādās, tostarp moderni “Kamaz” kravas auto, tanki un bruņumašīnas. Šī tehnikas atjaunošana parāda Krievijas spēju uzturēt militārās spējas ilgtermiņā.
Piemēram, Lugas bāzē igauņu izlūkiem izdevās identificēt bataljona apjoma Krievijas pašgājējhaubices 2S19 Msta-S un 2S1, kas ražotas šogad un ar vilcienu tika nosūtītas karā uz Ukrainu. Tas liecina par izmaiņām Krievijas militārajā doktrīnā, tiecoties atjaunot masu armijas modeli, kas bija raksturīgs PSRS, un arvien koncentrēties uz jauna bruņojuma ražošanu.
Kēnigsberga, Krievijas eksklāvs starp Poliju un Lietuvu, ir būtisks Krievijas militāro operāciju centrs Baltijas reģionā. Lai gan tās teritorija ir trīs reizes mazāka nekā Igaunijas, tā ir pārpildīta ar militāro infrastruktūru, padarot to gan par stratēģisku priekšrocību, gan ievainojamību Krievijai.
Kēnigsberga ir Baltijas flotes mājvieta. Neskatoties uz ievērojamu vienību nosūtīšanu uz Ukrainu, flote joprojām ir kaujas gatavībā. Tā ietver deviņas “Buyan-M” un “Karakurt” klases korvetes, kas aprīkotas ar “Kalibr-NK” raķetēm, kuras spēj trāpīt mērķiem līdz pat 2000 kilometru attālumā un var pārvadāt kodolgalviņas. Šogad flotei pievienos vēl divas šādas korvetes, kā arī plānots ieviest modernas “Lada” klases zemūdenes ar līdzīgām spējām.
Eksklāva pretgaisa aizsardzība ir viena no attīstītākajām reģionā. 152. raķešu brigāde Čerņahovskā pārvalda gan “Iskander-M”, gan S-400 sistēmas. Satelītattēli arī atklāj "Container" tipa radara sistēmas būvniecību, kas spēj izsekot NATO aktivitātēm visā Eiropā.
65 kilometrus garais Suvalku koridors starp Kēnigsbergu un Baltkrieviju ir kritisks NATO stratēģiskais punkts. Krievijas mēģinājums bloķēt šo koridoru pārtrauktu NATO piegādes Baltijas valstīm un nodrošinātu Krievijai sauszemes ceļu uz Kēnigsbergu. Militārās mācības un satelītattēli liecina, ka Krievijas spēki šajā reģionā gatavo scenārijus šīs neaizsargātības izmantošanai.
NATO ir apzinājies draudus no Kaļiņingradas un citiem reģioniem. Bijušais ASV armijas Eiropā komandieris Bens Hodžess uzsver, ka NATO jāuztur tehnoloģiskais un skaitliskais pārākums, lai pretotos šiem draudiem. Tomēr politiskā vilcināšanās par triecienu veikšanu Krievijas teritorijā, īpaši pa Kēnigsbergu, varētu aizkavēt izšķirošu rīcību tās iebrukuma apturēšanai.
Militārie analītiķi uzskata, ka Krievijas visiespējamākā stratēģija ietvertu nelielu teritoriju sagrābšanu Baltijas valstīs, lai izvirzītu politiskas prasības NATO. “Varam iedomāties scenāriju, kurā Krievijas karaspēks ieiet Lietuvā, Latvijā vai Igaunijā, ieņem daļu teritorijas un tad jautā: “Vai tiešām vēlaties sākt kodolkaru šī dēļ?”” norāda bijušais ASV armijas Eiropā komandieris ģenerālis Bens Hodžess. Šāda rīcība pārbaudītu NATO apņēmību pildīt 5. pantu un varētu šķelt aliansi.
Bijušais Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris Martins Herems piekrīt: “Viņi ienāktu un sētu šeit postu un šausmas, un, lai gan mēs netiktu okupēti, mēs būtu tik ļoti pārbijušies no Krievijas, ka pieņemtu tās nosacījumus. To var panākt ar militāru operāciju.”
Papildus tiešai militārai rīcībai Krievija, visticamāk, paļausies uz hibrīdkaru, ieskaitot kiberuzbrukumus, sabotāžu un dezinformācijas kampaņas. Jau pieminētā 561. jūras izlūkošanas vienība ir īpaši apmācīta šādām operācijām, kuru mērķis ir NATO infrastruktūra, tostarp ostas un piegādes ķēdes. Lietuvas avoti ziņo, ka vienība plāno neievērota iefiltrēties NATO teritorijā un traucēt stratēģiskās operācijas.
Lai gan NATO gaisa spēki un piektās paaudzes iznīcinātāji nodrošina ievērojamu tehnoloģisko priekšrocību, pastāv bažas par sabiedroto spēku izvietošanas aizkavēšanos Baltijā. Hodžess uzsver, ka jebkura aizkavēšanās piespiedīs Baltijas valstis pirmajās konflikta dienās paļauties uz saviem spēkiem. “Jūs neesat vieni, bet pirmajās divās nedēļās neredzēsiet garas “Abrams” tanku kolonnas,” viņš brīdina.
Lai mazinātu draudus, Igaunija ir pievērsusi prioritāti tālas darbības raķešu sistēmu, piemēram, ATACMS, iegādei, kas spēj trāpīt Krievijas bāzēm ienaidnieka teritorijā. “Visi ienaidnieka militārie spēki pirmajās dienās ir jāiznīcina,” uzsver Herems, uzsverot ātras un izšķirošas rīcības nozīmi.
