Šī gada 19. janvārī trīs Baltijas valstu aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izbūvi, lai stiprinātu Baltijas un NATO austrumu robežu. 18. maijā arī Polija paziņoja, ka nostiprinās tās austrumu robežu izbūvējot "Austrumu vairogu" ("Shield-East"). Vien dažas dienas pēc šī paziņojuma 23. maijā Polija izteica vēlmi savienot tās robežas nocietinājumus ar Baltijas valstīm. Skaidrojam, kāda izskatīsies šī Baltijas valstu un Polijas fortifikācija, lai atturētu agresīvās kaimiņvalstis un nepieciešamības gadījumā stātos pretī Krievijas ekspansionismam.
Tiek uzskatīts, ka Baltijas valstis ir NATO visvājākais punkts un Suvalku koridors tiek saukts par alianses Ahileja papēdi, kurā agresorvalstu karaspēks varētu censties Baltijas valstīm nogriezt sauszemes pieeju citām NATO dalībvalstīm un atkārtot vēsturiskos notikumus.
Poland, Lithuania, Latvia and Estonia are going to build a 700-kilometer defense line on the border with Russia and Belarus.
— Clash Report (@clashreport) June 27, 2024
It will cost €2.5 billion. pic.twitter.com/cvdcHIatt2
Lai gan pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, NATO ir pievienojusies Somija un Zviedrija, kas Baltijas jūru padara par sava veida alianses ezeru, taču Baltijas valstu aizsardzībai ar to vien nepietiek. Ukrainas kara pieredze parāda, ka fizisku fortifikāciju izbūve ir veiksmīgs veids, lai ja ne apstādinātu tad vismaz palēninātu pretinieka virzību. Tieši tādēļ arī Baltijas valstis un Polija ir uzsākušas valstu robežas militāru nocietināšanu, lai ne tikai apstādinātu nelegālo migrāciju, bet arī kaimiņvalstu iespējamu iebrukumu jau no pirmā centimetra.
Igaunija
Igaunijā darbi pie Baltijas aizsardzības līnijas izbūves vēl nav sākti, taču ziemeļu kaimiņvalsts lielāku uzmanību fortificējot robežu gatavojas pievērst fizisku barjeru un militāru bunkuru būvniecībai.
Plānots, ka Igaunijas pierobežā tiks uzbūvēti līdz 600 bunkuriem. Bunkuru līniju plānots stiept gan uz ziemeļiem, gan dienvidiem no Peipusa ezera. Bunkuri atradīsies līdz 40 kilometriem no robežas. Tie būs 35 kvadrātmetru lieli, un tiem jāiztur tiešs trāpījums no 152 mm kalibra šāviņa.
15. septembrī Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR” ziņoja, ka šobrīd Aizsardzības ministrija veic sarunas ar bruņotajiem spēkiem par to, kur tiks izvietoti bunkuri. Prioritāti bunkuri tiks būvēti valstij piederošā teritorijā, nepieciešamības gadījumā noritēs sarunas ar privātajiem zemju īpašniekiem, kuras varētu sākties šī gada beigās, nākamā gada sākumā.
Bunkura prototipu testēšana sāksies rudenī. Turklāt ir sagaidāms, ka līdz šī gada beigām vai nākamā gada sākumam Igaunijas bruņotie spēki saņems dažādus šķēršļus, kas paredzēti, lai kavētu ienaidnieka piekļuvi bunkura līnijai, kā dzeloņstieples un betona elementus.
Bunkuru būvniecību plānots pabeigt līdz 2026. gada beigām, un kopējās projekta izmaksas tiek lēstas līdz 60 miljoniem eiro. Pirmajam posmam valdība ir atvēlējusi 5,5 miljonus eiro.
Latvija
Kā paredz vēl nesen valdības apstiprinātais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstības plāns 2025. – 2036. gadam, aizsardzības līnijas izveide gar Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers NBS vienību atbalsta punkti, dažādu šķēršļu prettanku grāvju, kā arī munīcijas un mīnu noliktavu izveide. Tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā ieguldīs 303 miljonus eiro.
Pretēji Igaunijai, Latvijā robežas nocietināšanas plānu realizācija jau norit. Kā norāda Aizsardzības ministrija, robežas nostiprināšana Latvijā sākusies ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, savukārt vēlāk par prettanku grāvjiem tiks pārveidoti arī pierobežā esošie meliorācijas novadgrāvji. Šķēršļu izvietošana tiks pielāgota apvidum, izmantojot arī dabiskos šķēršļus – purvus, mežus un citus dabas objektus.
6. septembrī “Sargs.lv” jau vēstīja, ka zemessargi no 3. Latgales brigādes inženieru rotas militāro mācību “Namejs” ietvarā ir uzsākuši pretmobilitātes šķēršļu izvietošanu gar Latvijas robežu, bloķējot kustību uz mazāk nozīmīgiem robežas ceļiem.
"Tāpat tuvāko dienu laikā 3. Latgales brigādes inženieru rotas zemessargi apņēmušies ar “Hesco” bastioniem pilnībā nostiprināt Opuļu Robežapsardzības nodaļas bāzi," ziņoja "Sargs.lv". Plānots, ka kara gadījumā aiz šiem nocietinājumiem tiks izveidots prettanku mīnu lauks un izvietotas dzeloņdrāšu barjeras, veidojot šķēršļu grupas, kas pakāpeniski tiks uzkrātas glabātuvēs pie robežas.
Pulkvežleitnants Kaspars Lazdiņš intervijā ar “Sargs.lv” atklāja, ka "šī būs tikai daļa no kopējās aizsardzības. Vienlaikus mēs plānojam un strādājam pie dažāda veida brīdinājuma sistēmu ieviešanas, lai laicīgi pamanītu pretinieku un fiksētu tā kustību." Tāpat tiks izstrādāti plāni svarīgāko transporta artēriju – ceļu, dzelzceļu, tiltu – sagatavošanai ātrai un efektīvai pārraušanai, lai aizkavētu iespējamo pretinieka virzību.
Lietuva
Lietuvas valdība galvenokārt nostiprinot robežu plāno investēt prettanku barjeru un citu nocietinājumu uzkrāšanai “pretmobilitātes parkos”. Uz robežas tie tiktu izvietoti tikai gadījumā, ja izlūkinformācija liecinātu, ka bruņots konflikts ir neizbēgams.
Lietuvas valdība plāno arī būvēt tā dēvētās rezerves barjeras uz svarīgiem ceļiem, kā arī sagatavot tiltus vieglai nojaukšanai. Līdz 2027. gadam plāno arī iestādīt kokus, lai izveidotu aizsegu svarīgos ceļu posmos, kā arī atjaunot ceļmalas grāvjus, kas var darboties kā tranšejas vai prettanku barjeras.
Lietuva arī nolēmusi izstāties no līguma, kas aizliedz kasešu munīciju, un ir paziņojusi, ka iegādāsies mīnas savas robežas aizsardzībai. Lietuvas nocietinājumi ietvers tādas barjeras kā "pūķa zobi", “eži”, kas tiks izvietoti 27 inženiertehniskajos parkos pie robežas ar Baltkrieviju un Kēnigsbergu. 23. augustā Lietuva atklāja pirmo šāda veida parku valsts austrumos un darbus plānots pabeigt līdz 2025. gada aprīlim.
🇱🇹 A new site for defence obstacles was opened today in Lithuania, one of 27 planned along our borders with Russia and Belarus. These sites will stockpile counter-mobility obstacles like "dragon's teeth" and "hedgehogs" to help strengthen our defence and security. pic.twitter.com/zkl0XROt9Y
— Lithuanian MOD 🇱🇹 (@Lithuanian_MoD) August 22, 2024
Tiek lēsts, ka vienā parkā glabātā tehnika atkarībā no ceļa platuma un virsmas, varētu bloķēt aptuveni sešus līdz astoņus potenciālos ienaidnieka pieejas maršrutus.
Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns “LRT.lt” norādīja, ka valsts jau jūlijā ir uzsākusi šķēršļu ražošanu un septembrī sāks pastāvīgu robežas posmu nostiprināšanu, neatklājot sīkāku informāciju. Kā informē Lietuvas Iekšlietu ministrija, tiek meklēts arī Eiropas Savienības (ES) finansējums tā dēvētajai "dronu sienai", kas ļautu nepārtraukti uzraudzīt robežu no gaisa - iniciatīva, kurai pievienojusies arī Latvija, Igaunija, Polija, Somija un Norvēģija.
Polija
Vēl pirms plāniem par robežas fortifikāciju, Polijas valdība uz robežas ar Baltkrieviju uzcēla 367 miljonus eiro vērtu žogu, lai ierobežotu masveida migrantu plūsmu 2021. gadā. Tagad pieņemot lēmumu atturēt Krieviju un Baltkrieviju 18. maijā Polijas valdība paziņoja par "Austrumu vairogu" ("Shield-East"), kurā ieguldīs ap 2,3 miljardiem eiro.
Pierobežā tiks izbūvēti prettanku grāvji un sprāgstošie kamufleti, kā arī tiks uzbūvēti jauni bunkuri, kuros uzglabāt munīciju. Lai nodrošinātu, ka Polijas bruņotie spēki var pārvietoties, kur nepieciešams, tiks izveidoti jauni ceļi, nostiprināti upju krasti un ceļi, kā arī novērtēti tilti, kas nepieciešamības gadījumā tiks nostiprināti, lai pārvadātu smagākas kravas.
Gar robežu tiks izveidota virkne bāzes staciju jeb mastu, kas tiks aprīkotas ar brīdināšanas un izsekošanas (IMINT/SIGINT/akustiskām) sistēmām. Tie kalpos kā piekļuves punkti šifrētiem drošiem sakariem, kā arī elektroniskās karadarbības un pretdronu efektoriem. Polija arī izveidos operatīvus datu analīzes centrus, kurus atbalstīs AI, kas, pēc Polijas amatpersonu teiktā, tiks integrēti izlūkošanas sistēmās, kas var automatizēti savienoties ar ieroču sistēmām, vēsta medijs “Breaking Defense”.
Papildu valsts ir parakstījusi līgumu par četriem izlūkošanas aerostatiem viena miljarda ASV dolāru vērtībā, kas tiks piegādāti līdz 2027. gadam. Tie atradīsies aptuveni četru kilometru augstumā, lai atklātu gaisā esošus objektus kā raķetes un lidmašīnas, kuru darbības rādiuss pārsniedz 300 kilometrus.
Pašlaik Polijas robežas ar Baltkrieviju un Krieviju sargā gandrīz 6000 karavīru, bet valdība plāno līdz 2028. gadam palielināt to skaitu līdz 17 000, no kuriem 8000 atrastos uz vietas un 9000 rezervē.
Ātrās reaģēšanas robežapsardzes spēki būs gatavi izvietošanai 48 stundu laikā, lai atbalstītu robežsargus un novērstu iespējamus pārsteigumus no Maskavas un Minskas puses.
