"Sargs.lv" reportāža: zemessargi mācībās "Namejs" sāk pretmobilitātes šķēršļu izvietošanu

Militārās mācības
Sargs.lv
Pretmobilitātes šķēršļu izvietošana mācību "Namejs" laikā
Foto: Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija

Ikgadējo visaptverošās valsts aizsardzības mācību ietvaros Zemessardzes 3. Latgales brigādes inženieru rotas zemessargi uzsākuši iepriekš saņemto un uzkrāto pretmobilitātes šķēršļu izvietošanu gar Latvijas robežu, primāri bloķējot kustību uz mazāk nozīmīgiem robežas ceļiem, kuri sākas Latvijā, bet tālāk ved uz Krieviju. Līdztekus mācību laika tiks izvietoti nocietinājumi ap Valsts robežsardzes robežapsardzība nodaļām. Kā sarunā ar portālu “Sargs.lv” atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā Štāba (AŠ) inženieru inspektors pulkvežleitnants Kaspars Lazdiņš, šķēršļu un nocietinājumu izvietošana darbi nebeigsies līdz ar mācību “Namejs” noslēgumu, bet turpināsies līdz robeža būs nostiprināta pilnībā.

“Sargs.lv” komanda piektdien ieradās vienā no NBS izveidotajiem pagaidu pretmobilitātes šķēršļu noliktavām, kas izveidota kādreizējā Zilupes tehnikuma kompleksā. Kopš gada sākuma te uzkrāts pamatīgs daudzums satiksmes bloķēšanai paredzētā aprīkojuma – tā saucamie “LEGO bloki”, “tanku eži”, “pūķa zobi”, dzeloņstiepļu pinumi un objektu nocietināšanai domātie saliekamie “Hesco” bastioni.

Image
Pretmobilitātes šķēršļu izvietošana uz Austrumu robežas mācību "Namejs" laikā
Foto: Pretmobilitātes šķēršļu izvietošana uz Austrumu robežas mācību "Namejs" laikā / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija

Šajā bāzē zemessargi šķēršļus iekāva smagajās kravas mašīnās un devās pirmajā uzdevumā – izvietot šķēršļus pie robežas ar Krieviju netālajā Valsts Robežsardzes Opuļu robežapsardzības nodaļas apkārtnē.

Ierodoties Opuļos manāma pamatīga rosība. Ik pa brīdim piebrauc smagais auto ar “LEGO” vai “T – veida” blokiem, kas no sākuma ar smago tehniku tiek nokrauti, bet pēcāk izvietoti pie pašas robežas. Savukārt no cita auto tiek izcelti “Hesco” bastioni, kā arī pievesti tanku eži.

Sarunā ar “Sargs.lv” Zemessardzes 3. Latgales brigādes inženieru rotas instruktors seržants Edgars Kozlovskis stāsta, ka zemessargu uzdevums ir palielināt Valsts robežsardzes Opuļu robežapsardzības nodaļas bāzes izdzīvošanas spējas. Tālab darbus paredzēts veikt vairākās fāzēs – pirmā no tā ir ceļa, kas ved uz Krievijas robežu satiksmes bloķēšana smagajam transportam. Lai to nodrošinātu zemessargi ceļa galā, kas atduras pie robežjoslas ar Krieviju divās kārtās izvieto “Lego” blokus. Vēlāk tie tiek pastiprināti ar tanku ežiem, pilnībā liedzot ceļa izmantošanu no Krievijas puses smagajai tehnikai.

Image
Foto: srž. Edgars Kozlovskis ZS 3. Latgales brigādes inženieru rota / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Edgars Kozlovskis ZS 3. Latgales brigādes inženieru rota / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija

Kad šie darbi ir pabeigti, zemessargi uz ceļa izvieto arī “T – veida” blokus, veidojot tā saukto “čūsku”  ik pa posmam izveidojot trīs bloku kombināciju, kas liek būtiski samazināt ātrumu vieglajam transportam. Līdztekus blokiem tuvāko dienu laikā šķēršļi tiks papildināti arī ar dzeloņstiepļu pinumiem, apgrūtinot kustību iespējamā pretinieka kājniekiem.

Tāpat tuvāko dienu laikā 3. Latgales brigādes inženieru rotas zemessargi apņēmušies ar “Hesco” bastioniem pilnībā nostiprināt Opuļu Robežapsardzības nodaļas bāzi. Kā stāsta zemessargi, “Hesco” bastionus paredzēts izbūvēt divās kārtās, apjožot ar tiem visu bāzes teritoriju. Šādi elementi palielinās robežsargu drošību no pretinieku lodēm, artilērijas lādiņu šķembām un tieša triecienviļņa iedarbības. Kā atzīst seržants E. Kozlovskis – šī ir reāla aizsardzības būvju veidošana, nevis mācības.

Image
Foto: Pretmobilitātes šķēršļu izvietošana uz Austrumu robežas mācību "Namejs" laikā / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija
Foto: Pretmobilitātes šķēršļu izvietošana uz Austrumu robežas mācību "Namejs" laikā / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija
“Jā, tā [aizsardzības infrastruktūra ] te ir uz palikšanu. T tā nav tikai mācību sastāvdaļa, tā ir uz palikšanu robežapsardzības punktu izdzīvošanas palielināšanai. Tāda nebūs tikai šajā postenī, tas būs visos posteņos,” skaidro seržants E. Kozlovskis.

Tikmēr citā vietā – netālu no Latvijas un agresorvalsts Krievijas robežkontroles punkta  “Grebņeva” zemessargi stiprina iepriekš izveidoto prettanku grāvi, kas izrakts uz viena no zemes ceļiem, kas iepriekš savienoja Latviju Krieviju.

Image
Foto: Pretmobilitātes šķēršļu izvietošana uz Austrumu robežas mācību "Namejs" laikā / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija
Foto: Pretmobilitātes šķēršļu izvietošana uz Austrumu robežas mācību "Namejs" laikā / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija

Kā sarunā ar “Sargs.lv” stāsta Zemessardzes 3.Latgales brigādes inženieru rotas štāba virsseržants Jānis Vilkājs, sākotnēji ceļa pārrakšanu un prettanku grāvja izbūvi šajā posmā zemessargi veica jau pavasarī. Tiesa, ņemot vērā, ka šāda veida būves iepriekš nebija veidotas, zemessargi  objektu uzraudzīja, lai saprastu – kādu efektu uz to rada laikapstākļu ietekme. Šo mēnešu laikā secināts, ka lietavu ietekmē grāvji iebrūk, izraktā augsne tiek ieskalota atpakaļ un galu galā prettanku grāvis zaudē savu efektivitāti. Lai tā nenotiktu otrreiz, mācību “Namejs” laikā uzsākta grāvja malu nostiprināšana ar dabīgā kokosa audumu, kurā iestrādātas arī zāliena sēklas, kas audumu ar zāles sakņu sistēmu daudz ciešāk piestiprinās pie augsnes vaļņa, apturot tālāko iebrukšanu.

Image
Foto: Pretmobilitātes šķēršļu izvietošana uz Austrumu robežas mācību "Namejs" laikā / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija
Foto: Pretmobilitātes šķēršļu izvietošana uz Austrumu robežas mācību "Namejs" laikā / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija

“Mums ir nepieciešams panākt, lai ilgtermiņā grāvis paliek nemainīgs  - tāds, kādu izrakām.  Lai mēs varētu atturēt smago tehniku. Ja grāvja sienas brūk, tas neder, tāpēc uzdevums ir panākt, lai tas strādā ilgtermiņā,” skaidro štāba virsseržants J. Vilkājs.

Viņš atzīst – šādu – uzticamu un vienlaikus videi draudzīgu vaļņu nostiprināšanas tehnoloģiju Zemessardzes vadībai ieteikuši izmantot 3. Latgales brigādē dienošie zemessargi, kuri civilajā dzīvē strādā ceļu būves nozarē. “Tas nozīmē, ka arī mēs mācamies no mūsu pašu zemessargiem – viņi konsultē mūs, mēs izsakām viņiem savas domas – kas ir nepieciešams mums un tādējādi kopējā darba rezultātā mēs nonākam pie rezultāta,” viņš piebilst.
Image
Foto: Pretmobilitātes šķēršļu izvietošana uz Austrumu robežas mācību "Namejs" laikā / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija
Foto: NBS AŠ inženieru inspektors pulkvežleitnants Kaspars Lazdiņš / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija

Tikmēr pulkvežleitnants K. Lazdiņš sarunā ar “Sargs.lv” atzīst – NBS komandiera dotais uzdevums par robežas militāro stiprināšanu tiek pakāpeniski pildīts. Šogad NBS koncentrējas uz pretmobilitātes materiālu sagādi. Otrs šogad risināmais uzdevums ir visu ieejas punktu, no Krievijas un Baltkrievijas Latvijā pilnīga vai daļēja bloķēšana. Nākamais lielais uzdevums būs  sprāgstošos šķēršļu, jeb prettanku mīnu iegāde.

Image
Foto: Pretmobilitātes šķēršļu izvietošana uz Austrumu robežas mācību "Namejs" laikā / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija
Foto: Pretmobilitātes šķēršļu izvietošana uz Austrumu robežas mācību "Namejs" laikā / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija

 

“Paralēli šogad ir jāsakārto visa likumdošana, lai mēs varētu darīt daudz plašāku darbu, kas pagaidām dažādu ierobežojumu dēļ ir liegts. Šie grozījumi nepieciešami, lai mēs pilnvērtīgāk varētu uzsākt pūķa zobu un pārējo šķēršļu izlikšanu. Robežas stiprināšanas darbi neapstāsies un tie nebūs uzplūdiem. Tie varbūt nebūs tik pamanāmi kā tagad, bet viss turpināsies līdz Baltijas aizsardzības līnija būs pilnībā izbūvēta,” piebilda pulkvežleitnants K. Lazdiņš.

Jau vēstīts, ka šogad Baltijas valstu aizsardzības ministri vienojās par aizsardzības līnijas izbūves projektu gar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju. Projekts ietvers pretmobilitātes šķēršļu izvietošanu, pozīciju, kā arī materiāltehnisko līdzekļu un dažāda tipa mīnu noliktavu tīkla izbūvi ātrai un efektīvai visu trīs valstu robežu aizsardzībai.

Dalies ar šo ziņu