Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien Varšavā ar Polijas premjerministru Donaldu Tusku apspriedušies par Eiropas atbalstu Ukrainai ASV gaidāmās varas maiņas kontekstā.
Tusks pēc sarunām paziņoja, ka apspriesta iespējamība pamiera gadījumā izvietot Ukrainā ārvalstu karavīrus, bet piebilda, ka Varšava pagaidām neko tādu neplāno.
Makrons, kurš pirms dažām dienām Parīzē tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu, savukārt aicināja ņem vērā Kijivas un Eiropas Savienības (ES) intereses, meklējot izeju no kara, uzsverot, ka uz spēles likta Ukrainas suverenitāte un ES drošība.
Fons šīm sarunām ir scenārijs, ka Donalds Tramps, pārņemot ASV prezidenta amatu, varētu vērst spiedienu uz Ukrainu un Krieviju, lai panāktu sarunas. Piemēram, viņš varētu draudēt Ukrainai ar militārās palīdzības pārtraukšanu, ja tā atteiksies. Un otrādi, viņš varētu brīdināt Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par turpmāku militārā atbalsta palielināšanu Kijivai, ja Kremļa vadītājs atteiksies no sarunām.
Tusks norādīja, ka vēlas "izmantot šo iespēju, lai izbeigtu spekulācijas par iespējamu vienas vai otras valsts karaspēka klātbūtni Ukrainā, tiklīdz būs panākta vienošanās par pamieru vai mieru".
Makrons savā paziņojumā žurnālistiem Varšavā nepieminēja ārvalstu miera uzturētāju iespējamību, bet iepriekš viņš ir izteicies par iespējamu Rietumu karavīru klātbūtni Ukrainā.
Vairāku NATO valstu pārstāvji jau vairākas nedēļas iesaistījušies konfidenciālās sarunās par to, kā varētu tikt uzraudzīts iespējamais pamiers Ukrainā. Medijos parādījušās ziņas, ka Francija un Lielbritānija varētu uzņemties vadošo lomu šajā procesā.
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka nesen Briselē notikušajā darba sanāksmē ar citiem NATO ārlietu ministriem pievērsās jautājumam par iespējamu starptautisku klātbūtni pēc pamiera Ukrainā, ziņu aģentūra DPA uzzināja no NATO avotiem. Viņa esot skaidri norādījusi, ka šādā gadījumā jautājums par dalību rastos arī Vācijai un visiem pārējiem NATO partneriem.
Kā decembra sākumā paziņoja jaunā Eiropas Savienības augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa, viņa uzskata par iespējamu, ka Eiropas karavīru varētu nodrošināt iespējamo pamieru Ukrainā. Karavīri šai misijai varētu būt no valstīm, kas jau iepriekš izrādījušas atvērtību diskusijām par karaspēka nosūtīšanu, piemēram, no Francijas vai Baltijas valstīm, norādīja Kallasa.
"Pirms tam mums nav par ko runāt. Un, protams, katrai Eiropas valstij pašai ir jāpieņem lēmums, vai tā izmantos savus karavīrus un kādos procesos," viņa piebilda.
Kallasa sacīja, ka gadījumā, ja Krievija pārtrauktu uguni "uz Ziemassvētkiem vai ilgāku laiku, tas būtu pozitīvs pavērsiens, taču līdz šim mēs neesam redzējuši, ka viņi to vēlētos darīt".
Arī Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss ir komentējis ideju par miera uzturētājiem Ukrainā.
"Mēs gatavojamies, apsveram scenārijus, bet darām to pilnīgi konfidenciāli," pagājušajā nedēļā radio sacīja ministrs.
Jautāts par Makrona rosināto ideju, Zelenskis sacīja, ka Ukraina var par to padomāt. "Viņš ierosināja, ka Ukrainas teritorijā būtu jāatrodas kādas valsts karavīriem, lai garantētu mūsu drošību, kamēr Ukraina nav NATO," sacīja Zelenskis.
Aizsardzības eksperts Elijs Tenenbaums aplēsis, ka potenciālais ārvalstu karavīru skaits Ukrainā varētu būt 40 000.
Tramps pēc tikšanās ar Makronu sestdien Parīzē savā platformā "Truth Social" paziņoja, ka nekavējoties būtu jāievieš pamiers un jāsāk sarunas. Zelenskis otrdien sacīja, ka ir pateicīgs par Trampa apņēmību izbeigt karu. Viņš iepriekš uzsvēris, ka Ukrainai nepieciešamas efektīvas garantijas mieram.
Varšavā Makrons un Tusks uzsvēra, ka ir svarīgi iekļaut Ukrainu jebkādās diskusijās par kara izbeigšanu. Makrons norādīja, ka neviens nevar runāt ukraiņu vārdā par piekāpšanos, un tāpat neviens nevar runāt par drošību Eiropā bez eiropiešiem.
Francijas prezidents uzsvēra, ka ir svarīgi "atrast iespējamo ceļu, kurā tiktu ņemtas vērā Ukrainas intereses, tās suverenitāte un eiropiešu intereses un viņu drošība".
