NATO apsver iespēju palielināt dalībvalstu aizsardzības izdevumu minimumu no pašreizējiem 2% līdz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ziņo "Bloomberg". Šāds lēmums būtu daļa no alianses centieniem pielāgoties jaunajiem drošības izaicinājumiem, ko rada Krievijas agresija un nepieciešamība pēc lielākas neatkarības no ASV.
Alianses ietvaros plānots izvirzīt konkrētus mērķus, tostarp prasības attiecībā uz tankiem, lidmašīnām un pretgaisa aizsardzības sistēmām. Jaunie standarti paredzētu būtiskas investīcijas munīcijas un ofensīvo ieroču sistēmās, kā arī kodolatturēšanas kapacitātes stiprināšanu. NATO ārlietu un aizsardzības ministri cer vienoties par šiem mērķiem līdz samitam Hāgā, kas notiks 2025. gada jūnijā.
Piemēram, Polija jau šogad ir atvēlējusi aizsardzībai 4,7% no IKP, kas ir aptuveni 46 miljardi ASV dolāru, savukārt Vācija, kas ir lielākais militārās palīdzības sniedzējs Ukrainai Eiropas Savienībā, šogad plāno tērēt tikai 2,1% no IKP jeb 72 miljardus eiro. Kā norāda eksperti, NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumu atšķirības ir ievērojamas, un jaunie mērķi prasīs būtiskas reformas un papildu finansējumu.
Pagājušajā nedēļā jaunais ES aizsardzības komisārs Andrjus Kubiļus ierosināja kopēju aizņemšanās mehānismu militārajiem izdevumiem, kas balstītos uz Eiropas NATO dalībvalstu budžetiem, lai sasniegtu alianses mērķus. Šī iniciatīva ir daļa no plašāka plāna, kura mērķis ir nākamās desmitgades laikā nodrošināt aptuveni 500 miljardus eiro drošībai.
“Šobrīd mēs redzam ievērojamu izdevumu pieaugumu, un es paredzu, ka tas turpināsies arī nākotnē,” norādīja Olga Olīkere, Briselē bāzētās starptautiskās krīžu grupas direktore Eiropas un Centrālās Āzijas jautājumos. “Taču tas, ko šī nauda nodrošinās, būs atkarīgs no dalībvalstu prioritātēm.”
