6. decembrī Saeima ārkārtas sēdē otrajā lasījumā steidzamības kārtā apstiprināja 2025. gada valsts budžetu, aizsardzības stiprināšanai atvēlot 1 559 433 634 eiro jeb 3,45% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šis ir lielākais aizsardzības budžets Latvijas vēsturē, un tā mērķis ir ilgtermiņā nodrošināt valsts drošību un aizsardzību pret potenciāliem draudiem.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds Saeimas sēdē uzsvēra: "Aizsardzības spēju stiprināšana ar jauna bruņojuma iegādēm un krājumu papildināšanu ir vienīgais veids, kā ilgtermiņā atturēt Krieviju no agresijas pret Latviju. Tādēļ šis ir bruņošanās budžets, kur 76% veltīti tieši Nacionālo bruņoto spēku attīstībai un stiprināšanai. Izmantojot līdz šim lielākos ieguldījumus Latvijas aizsardzībā, tiks sperti konkrēti soļi, lai veicinātu mūsu valsts noturību gan pret konvenciāliem, gan hibrīdiem draudiem."
Nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi, piešķirot finansējumu aizsardzības nozarei 2025. gadā, ietver aizsargātu un drošu valsti, plašākas iespējas pilsoņiem apgūt militārās zināšanas un prasmes, kā arī pilnveidotas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) spējas stāties pretī dažādiem apdraudējumiem. Budžeta prioritātes ietver arī infrastruktūras attīstību un militāro poligonu izveidi, kas veicinās gan NBS, gan sabiedroto apmācības, atklāj Aizsardzības ministrija.
42% jeb vairāk nekā 600 miljoni eiro – militāro spēju attīstībai;
26% – personāla un uzturēšanas izdevumiem;
6% – militārās infrastruktūras attīstīšanai.
Galvenie NBS kaujas spēju attīstības projekti ietver:
• slāņveida pretgaisa aizsardzības sistēmu ieviešanu;
• krasta aizsardzības raķešu iegādi;
• kājnieku kaujas mašīnu, artilērijas, munīcijas un nodrošinājuma iepirkumus.
Infrastruktūras attīstībai tiks atvēlēti gandrīz 100 miljoni eiro. Lielākais infrastruktūras attīstības projekts ir militārā poligona “Sēlija” izveide, kuras pirmā kārta tiks pabeigta 2025. gadā. Poligons būs lielākais militārais poligons Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā un nodrošinās iespēju rīkot vērienīgas NBS un NATO sabiedroto militārās mācības.
Latvija turpinās sniegt nelokāmu atbalstu Ukrainai cīņā pret agresiju. Turpmākos trīs gadus 0,25% no IKP tiks izmantoti militārā atbalsta nodrošināšanai, 2025. gadā tam paredzot 0,25% no IKP. Plānots piegādāt militāro tehniku, nodrošināt Ukrainas armijas karavīru apmācības un turpināt starptautiskās dronu koalīcijas attīstību.
Ministru kabinetā apstiprinātajam budžeta ietvaram, valsts aizsardzībai 2026. gadā paredzēti 1,768 miljardi eiro, 2027. gadā – 1,841 miljardi eiro, bet 2028. gadā – 1,655 miljardi eiro. Šie plāni iezīmē stabilu aizsardzības finansējuma palielinājumu nākotnē.
Aizsardzības ministrs uzsvēra, ka budžets ne tikai stiprina valsts drošību, bet arī veicina sadarbību ar Latvijas industriju, lai attīstītu aizsardzības industrijas ekosistēmu un veicinātu inovācijas. Vienlaikus tiek nodrošināta sabiedrības līdziesaistīšana, sniedzot iespēju iedzīvotājiem apgūt militārās zināšanas un prasmes. "Visa centrā ir mūsu cilvēki – kvalitatīvi trenēti, materiāltehniski nodrošināti un ar augstu morālo un patriotisko stāju," uzsvēr A. Sprūds.
Plašāku ieskatu par 2025. gada aizsardzības budžeta prioritātēm un projektiem sniedz Aizsardzības ministrijas sagatavotā infografika, kas pieejama ministrijas mājaslapā. Sabiedrībai tiek piedāvāta iespēja iepazīties ar “Balto grāmatu”, kurā apkopota informācija par plānotajiem aizsardzības izdevumiem. Detalizēta informācija pieejama šeit: Aizsardzības ministrijas pārskats.
