Latvijas uzņēmumi nākamajā gadā iegūs līdz 30% no lielajiem aizsardzības iepirkuma projektiem

Nozares politika
Evija Blumberga/Sargs.lv
Latvijas aizsradzības industrijas produkti
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

2025. gada Latvijas aizsardzības budžets ir lielākais valsts vēsturē, sasniedzot 1,56 miljardus eiro, kas ir stratēģiski ieguldījumi ne tikai valsts drošībā, bet arī ekonomikas attīstībā. Kā norādīts Aizsardzības ministrijas publiskotajā pārskatā par plānotajiem aizsardzības izdevumiem 2025. gadā jeb “Baltajā grāmatā”, šāds ievērojams budžeta pieaugums ļaus realizēt plašas investīcijas vietējos ražotājos, tehnoloģijās un infrastruktūrā, nodrošinot jaunas darba vietas un stiprinot Latvijas nacionālo industriju. Skaidrojam, ko aizsardzības industrija var gaidīt no nākamā gada budžeta.

No kopējā budžeta aptuveni 30% lielo iepirkumu finansējuma tiks novirzīti vietējiem ražotājiem. Šāda stratēģija veicina tehnoloģiju attīstību un jaunu darba vietu radīšanu, kā arī ļauj Latvijas uzņēmumiem aktīvi piedalīties aizsardzības tehnoloģiju izstrādē, norādīts publiskotajā izdevumā. Individuālā ekipējuma, bezpilota lidaparātu un sensoru tehnoloģiju ražošana kļūst par nozīmīgu nacionālās aizsardzības industrijas sastāvdaļu.

Dronu sistēmas, ko izstrādā Latvijas uzņēmumi, kļūst par neatņemamu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spēju daļu, un šim mērķim nākamajā gadā paredzēti 20 miljoni eiro. Papildus izlūkošanas droniem tiek attīstītas arī pretdronu sistēmas, kas būtiski uzlabos Latvijas spēju reaģēt uz hibrīdajiem apdraudējumiem.

Infrastruktūras attīstībai un uzturēšanai atvēlētais finansējums sasniedz 354 miljonus eiro, no kuriem liela daļa tiks ieguldīta reģionos, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu vietējai ekonomikai. “Sēlijas” militārā poligona attīstība ir viens no vērienīgākajiem projektiem, kas radīs jaunas darba vietas un palielinās ekonomisko aktivitāti būvniecības nozarē, atzīst ministrija.

Pierobežas teritorijās tiks izveidoti NBS atbalsta punkti un munīcijas noliktavas, kas papildus aizsardzības kapacitātes stiprināšanai dos arī ekonomisku labumu vietējiem uzņēmumiem, kas piedalīsies šo objektu būvniecībā un uzturēšanā. Šādi infrastruktūras projekti ne tikai uzlabos Latvijas aizsardzības spējas, bet arī veicina sadarbību ar NATO sabiedrotajiem, jo poligoni un mācību bāzes tiek plānotas starptautisko partneru izmantošanai, kā norāda Aizsardzības ministrija.

Turklāt aizsardzības budžeta investīcijas ir domino efekts, kas pārsniedz militārās nozares robežas. Kiberdrošības attīstībai 2025. gadā paredzēti 6,8 miljoni eiro, kas radīs iespējas tehnoloģiju startapiem un pētniecības institūtiem. Šie līdzekļi ļaus izstrādāt risinājumus ne tikai valsts aizsardzības vajadzībām, bet arī komerciālajā sektorā, tādējādi paplašinot Latvijas tehnoloģiju eksporta potenciālu.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzsver, ka šāds budžets ir ieguldījums Latvijas ekonomikas un tehnoloģiju attīstībā: “Aizsardzības budžets ir mūsu valsts ekonomikas dzinējspēks. Tas palīdz radīt jaunas darba vietas, attīstīt tehnoloģijas un stiprināt mūsu uzņēmumu konkurētspēju starptautiskā līmenī.” Latvijas uzņēmumiem tiek dota iespēja piedalīties arī starptautiskos aizsardzības projektos, tādējādi stiprinot valsts starptautisko ekonomisko pozīciju un nostiprinot Latvijas kā inovāciju platformas statusu.

Līdz ar “Baltās grāmatas” publicēšanu, likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” Saeima 2024. gada 14. oktobrī ir apstiprinājusi pirmajā lasījumā. Likumprojekts vēl ir jāapstiprina otrajā – galīgajā – lasījumā.

Pilnu informāciju par nākamā gada aizsardzības budžeta sadalījumu un prioritātēm skaties šeit: “Baltā grāmata”

Dalies ar šo ziņu