Saeimas deputāti trešdien, 30.oktobrī, konceptuāli atbalstīja 2025. gada valsts budžetu, kurā aizsardzības izdevumiem kopumā novirzīti 3.45% no iekšzemes kopprodukta (IKP), jeb 1,56 miljardi eiro.
Saeimas debatēs, aizstāvot nākamā gada budžeta projektu, aizsardzības ministrs Andris Sprūds norādīja, ka 2025. gada budžeta ietvaros tiiks veiktas Latvijas vēsturē vislielākās investīcijas aizsardzībā. Galvenokārt uzmanība tiks vērsta Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību kaujasspēju stiprināšanai.
Nepārtraukti norit darbs pie visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas. No 2024. gada 1. septembra valsts aizsardzības mācība ir obligāts mācību priekšmets visās vispārējās izglītības iestādēs, un ik gadu pakāpeniski tiks palielināts valsts aizsardzības dienestā apmācīto pilsoņu skaits. Tāpat tiks turpināta virzība uz valsts aizsardzības koncepcijā izvirzīto mērķi – 31 000 karavīru miera laika struktūru un 61 000 karavīru lielu personālsastāvu kara laikā.
Uzrunā Saeimas deputātiem aizsardzības ministrs norādīja, ka no nākamā gada aizsardzības kopējā budžeta vairāk nekā 40% tiks ieguldīti bruņojuma iegādēs, kas ir par 20% vairāk, kā to nosaka NATO vadlīnijas. Galvenie Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju attīstības projekti ir slāņveida pretgaisa aizsardzības sistēmas ieviešana, krasta aizsardzības raķešu iegāde, kā arī kājnieku kaujas mašīnu, artilērijas, munīcijas un nodrošinājuma iepirkumi.
Infrastruktūras attīstībai tiks atvēlēti aptuveni 100 miljonua eiro. Lielākais būvniecības projekts Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām ir militārais poligons “Sēlija”, kura izveides pirmā kārta tiks pabeigta 2025. gadā. Tas būs lielākais militārais poligons Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Jaunais mācību poligons ir nepieciešams, lai nodrošinātu arvien vērienīgākas Nacionālo bruņoto spēku un Latvijā dislocētās NATO daudznacionālās brigādes militārās mācības.
Vērtējot ģeopolitsko situāciju Eiropā, stratēģiskais mērķis ir panākt Ukrainas uzvaru karā pret okupantiem. Latvija turpinās sniegt nelokāmu atbalstu Ukrainai, nākamgad tam atvēlot 0,25% no iekšzemes kopprodukta . Ukrainai plānots piegādāt militāro tehniku, nodrošināt Ukrainas armijas karavīru apmācību, kā arī tiks turpināta starptautiskās dronu koalīcijas attīstība.
“Šāds budžets nozīmē arī lielu atbildību gan par līdzekļu efektīvu investēšanu, gan sabiedrības informēšanu par to. Ir jāturpina uzlabot aizsardzības nozares iepirkumu sistēmu, jāturpina nodoršinājuma reformas ieviešana, kā arī ir publicēts bruņoto spēku 12 gadu attīstības plāns un aizsardzības industrijas vadlīnijas, kas paver durvis uzzināt par aizsardzības nozarē notiekošo,” sacīja A. Sprūds, uzsverot, ka aizsardzības nozare publicēs arī sava 2025. gada finanšu pārskatu jeb “Balto grāmatu”.
