Vācijas parlamenta deputāti nobalsojuši par ievērojamu aizsardzības un infrastruktūras izdevumu palielināšanu – lēmumu, kas varētu būtiski mainīt Eiropas drošības arhitektūru, vēsta raidorganizācija “BBC”.
Otrdien Bundestāgā divu trešdaļu deputātu vairākums atbalstīja likumprojektu, kas atbrīvo aizsardzības izdevumus no stingrajiem Vācijas parāda ierobežojumiem un izveido 500 miljardu eiro infrastruktūras fondu.
Tomēr, lai šis likums stātos spēkā, tam vēl jāsaņem atbalsts arī Bundesrātē – federālajā padomē, kuras locekļi par to balsos piektdien. Arī šajā balsojumā būs nepieciešams divu trešdaļu vairākums.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena šo balsojumu raksturoja kā “izcilu ziņu”, savukārt Dānijas premjerministre Mete Frederiksena to nodēvēja par “fantastisku vēsti visiem eiropiešiem”.
Vācija vēsturiski bijusi piesardzīga attiecībā uz aizsardzības izdevumiem – gan vēsturiski pēc 1945. gada, gan arī pēc 2009. gada globālās finanšu krīzes. Tomēr par spīti sākotnējām bažām par balsojuma iznākumu, 513 deputāti nobalsoja par izmaiņām, bet 207 bija pret – tādējādi pārliecinoši nodrošinot nepieciešamo vairākumu.
Tas varētu ievērojami mainīt Vācijas bruņoto spēku kapacitāti. Jaunais likums paredz arī 500 miljardu eiro piešķiršanu Vācijas infrastruktūras uzlabošanai, tostarp tiltu un ceļu remontiem, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem. Šo aspektu īpaši atbalstīja Vācijas Zaļā partija.
Mercs, kurš pēc CDU uzvaras pagājušajā mēnesī ātri ierosināja šīs izmaiņas, svētdien intervijā īpaši uzsvēra bažas par iespējamu ASV aizsardzības saistību samazināšanu attiecībā uz Eiropu un Donalda Trampa sarunām ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
Šis balsojums ir nozīmīga politiskā uzvara Mercam, kurš, stājoties kanclera amatā, iegūs pieeju simtiem miljardu eiro valsts investīcijām – kā daži Vācijā to jau nodēvējuši, “fiskālo bazuku”.
Papildu apstiprinātās aizsardzības izmaiņas paredz, ka finanšu atbalsts valstīm, kas pakļautas agresijai, arī tiks izslēgts no parāda ierobežojumiem. Tas ļaus līdzšinējam kancleram Olafam Šolcam jau nākamnedēļ piešķirt Ukrainai papildu 3 miljardus eiro palīdzībai.
