Krievijas raķetes un drons nokrituši Polijā – Varšava incidentu uzskata par provokāciju pret NATO

ĀRVALSTĪS I 20.11.2026
Reuters / Associated Press / RMF24 / Polijas Aizsardzības ministrija / Polijas prezidenta Nacionālās drošības birojs / Polijas Radio
KrievijaPolijapretgaisa aizsardzībaterorisms
Polijas iznīcinātāji reaģē uz Krievijas raķetēm
Foto: X

Krievijas 20. novembra masveida raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukuma Ukrainai laikā Polijas gaisa telpu pārkāpuši trīs Krievijas izcelsmes objekti, kas nokrituši valsts dienvidaustrumu daļā. Viens no tiem identificēts kā Krievijas stratēģiskās aviācijas izmantotā spārnotā raķete H-101, otrs, iespējams, arī bijusi raķete, savukārt trešais – reaktīvais trieciendrons. Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs notikušo nosaucis par kārtējo Krievijas provokāciju, īpaši uzsverot incidenta sakritību ar Ukrainas atbalstītāju valstu militārajām mācībām Polijas teritorijā. Incidentā neviens cilvēks nav cietis, taču Polija pieprasīs NATO papildu atbalstu alianses austrumu flanga aizsardzībai.

Naktī uz 20. novembri Krievija īstenoja vienu no pēdējā laika plašākajiem kombinētajiem gaisa uzbrukumiem Ukrainai, izmantojot stratēģiskos bumbvedējus, spārnotās raķetes un simtiem bezpilota lidaparātu.

Uzbrukuma laikā daļa Krievijas izmantoto ieroču pietuvojās Polijas robežai, liekot valsts bruņotajiem spēkiem aktivizēt pretgaisa aizsardzības sistēmas un pacelt gaisā iznīcinātājus.

Piektdienas rītā kļuva zināms, ka vairāki gaisa objekti, iespējams, šķērsojuši Polijas robežu. Vēlāk aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs apstiprināja trīs Krievijas izcelsmes objektu nonākšanu Polijas teritorijā.

Saskaņā ar Polijas militārās vadības sniegto informāciju incidenti notikuši Ļubļinas un Piekarpatu vojevodistēs – pie Novi Lipovecas, Rudņikas pie Sanas un Molodičas.

Polijā nokritusi Krievijas spārnotā raķete H-101

Pirmais apstiprinātais objekta nokrišanas gadījums reģistrēts pie Novi Lipovecas Ļubļinas vojevodistē, aptuveni 50-60 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.

Vietējie iedzīvotāji ziņoja par spēcīgu sprādzienu, bet notikuma vietā tika konstatēta trieciena bedre un degošas atlūzas.

Notikuma vietā ieradās policija, ugunsdzēsēji, militārpersonas un izmeklētāji. Tika ierobežota piekļuve apkārtējai teritorijai.

Polijas aizsardzības ministrs vēlāk apstiprināja, ka šajā vietā nokritusi Krievijas spārnotā raķete H-101.

Vēl viens objekts, kuru amatpersonas sākotnēji identificējušas kā raķeti, nokritis pie Rudņikas pie Sanas, savukārt pie Molodičas atrastais objekts, visticamāk, bijis ar reaktīvo dzinēju aprīkots bezpilota lidaparāts.

Otrās raķetes precīzs modelis un trešā objekta identifikācija vēl tiek pārbaudīta.

Polijas varasiestādes norāda, ka incidentos nav cietuši cilvēki un nav saņemta informācija par kritiskās infrastruktūras bojājumiem.

Izmeklēšanu veic militārās tiesībaizsardzības iestādes, sadarbojoties ar pretizlūkošanas dienestu un citām drošības struktūrām.

Polijas gaisa telpas aizsardzībā iesaistījās arī sabiedroto iznīcinātāji

Polijas Bruņoto spēku Operacionālās pavēlniecības komandieris ģenerālis Ireneuss Novaks atklājis, ka naktī uz piektdienu Polijas robežas tuvumā konstatēti 11 gaisa objekti, kuri varēja radīt tiešu gaisa telpas pārkāpuma risku. Trīs no tiem faktiski šķērsoja robežu.

Reaģējot uz draudiem, gaisā pacēlās divi Polijas Gaisa spēku F-16 iznīcinātāji no Laskas aviācijas bāzes un divi Zviedrijas Gaisa spēku “Gripen” iznīcinātāji.

Operācijā piedalījās arī agrīnās brīdināšanas un gaisa telpas novērošanas lidmašīna “Saab 340”, kā arī Nīderlandes daudznacionālā transporta un degvielas uzpildes lidmašīna MRTT, kas nodrošināja iznīcinātāju uzpildi gaisā.

Pēc ģenerāļa teiktā, sākotnējais paaugstinātas gatavības brīdinājums tika izsludināts plkst. 1.40 naktī, savukārt agrā rītā izsludināts augstāka līmeņa trauksmes stāvoklis, kas ietvēra arī civiliedzīvotāju brīdināšanu.

Polijas valdības Drošības centrs saņēma informāciju par iespējamiem draudiem, bet iedzīvotāji pierobežas rajonos tika aicināti sekot atbildīgo dienestu norādījumiem.

Pēc apdraudējuma samazināšanās militārās aviācijas operācijas noslēdzās un pretgaisa aizsardzības sistēma atgriezās ierastajā dežūras režīmā.

Krievija uzbrukumā izmantoja gandrīz 100 raķešu un vairāk nekā 500 dronu

Saskaņā ar Polijas militārās vadības aplēsēm Krievija naktī uz 20. novembri pret Ukrainu izmantojusi 26 jūras bāzējuma spārnotās raķetes “Kalibr”, 72 aviācijas spārnotās raķetes H-101 un 503 bezpilota lidaparātus.

No bezpilota lidaparātiem aptuveni 202 bijuši aprīkoti ar reaktīvajiem dzinējiem.

Uzbrukumā piedalījušies septiņi Krievijas stratēģiskie bumbvedēji Tu-95MS un četri Tu-160.

Šie skaitļi ir Polijas militārās vadības sākotnējais novērtējums, nevis neatkarīgi pārbaudīta izmantotā bruņojuma pilna uzskaite.

Krievijas uzbrukumi galvenokārt bijuši vērsti pret Ukrainas kritisko infrastruktūru, tostarp enerģētikas objektiem un transporta savienojumiem.

Kijivā uzbrukumu rezultātā bojāti transporta infrastruktūras objekti, savukārt vairākos Ukrainas reģionos ziņots par elektroapgādes traucējumiem.

Saskaņā ar “Associated Press” informāciju Ukrainā šajā uzbrukumu vilnī gājuši bojā vismaz trīs cilvēki, bet vēl deviņi guvuši ievainojumus. Šie skaitļi atspoguļo sākotnēji apstiprināto informāciju.

Krievijas izmantoto raķešu un dronu lielais skaits radīja ievērojamu slodzi gan Ukrainas, gan kaimiņvalstu gaisa telpas novērošanas un pretgaisa aizsardzības sistēmām.

Aizsardzības ministrs: uzbrukuma laiks nav nejaušība

Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs paziņojis, ka notikušo uzskata par Krievijas provokāciju.

Viņaprāt, īpašu uzmanību pelna uzbrukuma laiks, jo 20. novembrī Polijā paredzētas Ukrainas atbalstītāju valstu tā dēvētās Gribas koalīcijas militārās mācības.

Mācībās piedalās vairāku Eiropas valstu bruņoto spēku pārstāvji, bet Polijā ieradušies arī Francijas, Lielbritānijas un Baltijas valstu aizsardzības ministri, kā arī vairāki augsta ranga militārie komandieri.

Kosiņaks-Kamišs uzsvēris, ka šo notikumu sakritība rada jautājumus par Krievijas rīcības motīviem.

Ministrs arī apliecinājis, ka Polija neplāno atcelt militārās mācības un pieprasīs papildu NATO atbalstu austrumu flanga aizsardzībai.

Vienlaikus jāuzsver, ka Polijas amatpersonu vērtējums par apzinātu provokāciju pagaidām nav pielīdzināms neatkarīgi apstiprinātiem pierādījumiem, ka Krievija apzināti mērķējusi uz Polijas teritoriju. Šis jautājums ir daļa no turpmākās izmeklēšanas.