Ceturtdien, 16. decembrī, aizsardzības ministrs Artis Pabriks atklāja Jaunsardzes centra gada noslēguma tiešsaistes sanāksmi. Sanāksmes svinīgajā daļā tika pasniegti pagodinājumi Jaunsardzes centra un Latvijas Mākslas akadēmijas pārstāvji un vadība.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks izteica pateicību Jaunsardzes centra darbiniekiem, karavīriem, civilajiem darbiniekiem un sadarbības partneriem par ieguldīto darbu un atbalstu Latvijas Aizsardzības sistēmas nodrošināšanā.
Ar Aizsardzības ministrijas atzinības goda zīmi tika apbalvoti - Jaunsardzes centra 3. novada nodaļas Jaunsargu instruktors Ojārs Ābols un Jaunsardzes centra 4. novada nodaļas Jaunsardzes instruktors Gunvaldis Kalva. AM krūšu nozīmi saņēma Jaunsardzes centra 2. novada nodaļas vecākais eksperts militārajos jautājumos Juris GedušS.
AM goda rakstu saņēma kapteinis Jaunsardzes centra plānošanas organizācijas departamenta plānošanas nodaļas vadītājs Sergejs Flomenko. Vēl goda rakstu saņēma Jaunsardzes centra 2. novada nodaļas vecākā referente Valentīna Volodķko, 2. novada nodaļas Jaunsargu instruktors Ivars Novožilovs, 3. novada nodaļas jaunsargu instruktore Liene Rozenberga. Tāpat pateicību saņēma virsseržants Juris Šimkūns - 5. novada nodaļas jaunsargu instruktors. 4. novada nodaļas jaunsargu instruktors Gints Kokins un plānošanas un organizācijas departamenta plānošanas nodaļas vecākā referente Inga Freidenfelde
Savukārt AM ministra pateicību saņēma 2. novada nodaļas jaunsargu instruktors Valentīns Keišs, 3. novada nodaļas vecākais eksperts militārās izglītības jautājumos Aigars Savickis, 5. novada nodaļas jaunsargu instruktors Kristaps Kancāns, 4. novada jaunsargu instruktore Agnese Kalniņa , seržants Raivis Naumovs - 4. novada nodaļas jaunsargu instruktors.
Pateicību saņēma arī sadarbības partneri no Latvijas Mākslas akadēmijas - students Mārtiņš Pundurs un Latvijas Mākslas akadēmijas projektu vadītājs Jānis Gailītis. Savukārt Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš apbalvojuma saņemšanas brīdī teica: „Māksla un aizsardzība. Gods kalpot Latvijai!”
Viņš uzsvēra, ka Latvijā ir nepieciešama rezerve Nacionālo bruņoto spēku sastāvam un tā jāveido, neieviešot obligāto militāro apmācību, kā tas ir bijis senāk.
Ministrs izteica ticību, ka ar valsts aizsardzības mācību ieviešanu un Jaunsardzes tālāku attīstību tiks rasti moderni risinājumi, kā sagatavot nepieciešamo NBS rezervi.
Jau ziņots, ka valsts aizsardzības mācība 2018.gadā kā pilotprojekts tika ieviesta trīspadsmit Latvijas skolās. Tās mērķis ir veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu, kā arī sniegt iespēju apgūt militārās pamatiemaņas un prasmes, veidojot pilsoniski atbildīgus un Latvijai lojālus pilsoņus, kas ir vitāli svarīgi visaptverošās valsts aizsardzības kontekstā.
Saeima 2020. gada 3. decembrī pieņēma Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumu, kas paredz, ka no 2024.gada 1.septembra valsts aizsardzības mācības priekšmeta apguve vidējās izglītības programmās būs obligāta.
Valsts aizsardzības mācības apgūšana un brīvprātīga iestāšanās Jaunsardzē veicina bērnu fizisko sagatavotību un patriotismu. Taču nedz jaunsargiem, nedz arī valsts aizsardzības mācību apgūstošiem vidusskolēniem pēc programmu absolvēšanas nav obligāti jāsāk militārā karjera.
