Lai jau tagad sāktu īstenot valsts aizsardzības mācību (VAM), skolām vien jāpiesakās un jāpielāgo mācību process. Pārējo – gan instruktorus un viņu atalgojumu, gan materiāltehniskos līdzekļus nodrošina Jaunsardzes centrs, tā intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Jaunsardzes centra direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs. Viņš arī norāda, ka jauniešiem vislabāk VAM nodarbībās patīk tieši praktiskās nodarbības, kas ir šīs mācības pamatā. Tikmēr stereotips, ka jābūt īpaši fiziski sagatavotam, lai dotos uz VAM nometnēm vai kļūtu par jaunsargu, ir maldīgs. Līdzīgi arī priekšstats, ka valsts aizsardzības mācība militarizē jauniešus, ir nepareizs.
2018. gadā Saeima lēma, ka no 2024. gada septembra valsts aizsardzības mācība vidusskolās būs obligāts priekšmets, līdzīgi kā latviešu valoda vai matemātika. Savukārt šobrīd valsts aizsardzības mācību kā izvēles priekšmetu īsteno jau 97 mācību iestādes.
Jaunsardzes centra direktors norāda – lai palielinātu to skolu skaitu, kas jau šobrīd īsteno valsts aizsardzības mācību un lai šis process noritētu raiti arī tad, kad tas būs obligāts no 2024. gada, būtiskas ir divas lietas. Pirmkārt, mācību iestādēm pašām jāpiesakās īstenot VAM, jo šobrīd tas ir kā izvēles priekšmets.
Otrkārt, kad skolas ir pieteikušās, Jaunsardzes centram ir jānodrošina instruktors, kas pasniegs VAM.
“2024. gadā, kad valsts aizsardzības mācība būs obligāta visās vidējās izglītības mācību iestādēs, tā aptvers aptuveni 32 līdz 34 tūkstošiem jauniešu, tāpat arī tiek saglabātas Jaunsardzes interešu izglītības nodarbības pamatskolā no 5.-9. klasei, kas aptver aptuveni 8 000 jaunsargu. Tas nozīmē, ka mūsu uzstādījums ir ambiciozs – jāapmāca vairāk nekā 40 000 jauniešu. Lai to izdarītu, mums nepieciešami vismaz 270 instruktoru. Pašreiz nokomplektēta vairāk nekā puse. Līdz ar to aicinām ikvienu Latvijas pilsoni kļūt par jaunsargu instruktoru,” aicina pulkvežleitnants A. Mirbahs.
Jaunieši valsts aizsardzības mācības priekšmetā attīsta trīs zināšanu blokus – patriotismu, zināšanas par rīcību krīzes situācijā un prasmes, kā pielietot iegūtās zināšanas praksē. Līdz ar to bieži sastopamais stereotips, ka ar valsts aizsardzības mācību tiek militarizēta sabiedrība, ir maldīgs. Pulkvežleitnants A. Mirbahs uzsver – primāri VAM tiek mācītas iemaņas, kas nepieciešamas ikdienas dzīvei.
Maldīgs ir arī uzskats, ka jābūt īpaši labi fiziski sagatavotam, lai iestātos Jaunsardzē vai dotos uz valsts aizsardzības mācības nometnēm. Pulkvežleitnants norāda – tāpēc ir Jaunsardze un valsts aizsardzības nometnes, kurās bērni un jaunieši šo fizisko sagatavotību trenē.
Viņš arīdzan stāsta, ka atsauksmes par VAM no skolēniem, kuri to jau mācās, pagaidām ir labas. Jauniešiem vislabāk patīk tieši praktiskās nodarbības, kas ir šīs mācības pamatā. Tomēr jāņem vērā, ka lielākā daļa audzēkņu ir arī Jaunsardzē, līdz ar to viņu optimisms ir liels arī valsts aizsardzības mācības kontekstā. Tāpat VAM līdz 2024. gadam ir izvēles priekšmets, līdz ar to loģiski, ka jaunieši, kuri izvēlējušies apgūt valsts aizsardzības mācību, to dara tāpēc, ka tas visticamāk viņiem patīk. Reālāks vērtējums par jauniešu optimismu un apmierinātību varētu būs 2025., 2026. gadā.
"Sargs.lv" jau vēstīja – lai piesaistītu vairāk jaunsargu instruktoru, tagad arī Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošajās iestādēs dienošie var kļūt par valsts aizsardzības mācības priekšmeta pasniedzējiem.
