ASV armija nometusi 60 000 skrejlapu virs teroristu grupējuma "Islāma valsts" de facto galvaspilsētas Sīrijā, ceturtdien paziņojis Pentagons, piebilstot, ka skrejlapās attēlota simboliska grupējuma savervēto jauno kaujinieku samalšana gaļas mašīnā.
ASV nometušas 60 000 skrejlapu virs "Islāma valsts" pozīcijām Sīrijā
Mēģinot cīnīties pret "Islāma valsts" propagandas kampaņu, ASV iznīcinātājs pagājušajā nedēļā nometa skrejlapas virs Rakas, kas atrodas Sīrijas ziemeļos.
Pentagona preses pārstāvis norādīja, ka skrejlapu vēstījums ir vienkāršs - savervēšana "Islāma valsts" rindās nozīmē nonākšanu gaļas mašīnā, kas nenāk par labu veselībai.
Skrejlapās redzamajā zīmējumā jauni vīrieši sastājušies rindā zem uzraksta "Islāma valsts rekrutēšanas birojs". Viens "Islāma valsts" kaujinieks ar briesmīgu seju virza rindu uz priekšu, kamēr otrs samaļ tos asiņainā gaļas mašīnā.
Skrejlapas izveidojuši Armijas informācijas atbalsta operāciju darbinieki, atklāja Pentagona pārstāvis, piebilstot, ka iepriekš tās tika dēvētas par psiholoģiskajām operācijām.
ASV diplomāti un ģenerāļi atzinuši, ka "Islāma valsts" ir lietpratēji sociālo mediju izmantošanā un potenciālo brīvprātīgo vervēšanā internetā, izmantojot propagandas video.
Šiītu zemessardze ļāvusi Irākas armijai uzņemties vadošo lomu cīņā par Tikrītu
Irānas atbalstītā šiītu zemessardze atkāpusies no Tikrītas, ļaujot Irākas armijas karavīriem uzņemties vadību cīņā pret teroristu organizācijas "Islāma valsts" kaujiniekiem, ceturtdien paziņojis ASV armijas centrālās pavēlniecības vadītājs ģenerālis Loids Ostins.
Šiītu zemessardze ir atkāpusies un Irākas īpašie spēki un policija sākusi Tikrītas tīrīšanu, paziņoja ģenerālis Ostins.
Viņš apstiprināja ASV amatpersonu iepriekš sacīto, ka Savienoto Valstu nosacījums gaisa uzlidojumu sākšanai ir Irākas armijas vadība operācijā par Tikrītas atkarošanu no islāmistiem.
Jau vēstīts, ka Tikrītā ar "Islāma valsts" kaujiniekiem cīnās Irākas drošības spēki un Irānas atbalstītā šiītu zemessardze. Operācija pilsētas atkarošanai no islāmistiem sākās 2.martā.
Ģenerālis Ostins norādīja, ka operācijai ir trūkumi, jo vairāki spēki, kas tajā iesaistīti, nav pakļauti Irākas valdības kontrolei.
Vašingtonas rīcībā esošā informācija liecina, ka Irānas armija atbalstījusi šiītu zemessardzi ar artilēriju un padomiem.
Vašingtonu satrauc Irānas lielā loma šajā operācijā, bet tai izdevās palielināt savu ietekmi, kad Bagdāde lūdza ASV gaisa spēku atbalstu.
Francija bombardējusi "Islāma valsts" pozīcijas Tikrītā
Francija bombardējusi teroristu organizācijas "Islāma valsts" pozīcijas Irākas pilsētas Tikrītas apkārtnē, ceturtdien paziņojušas militārās amatpersonas.
Francija bombardēja islāmistu pozīcijas trešdienas naktī. Tā ir pirmā reize, kad Francijas spēki veikuši uzbrukumus šajā apgabalā, kopš ASV vadītā koalīcija sāka uzlidojumus "Islāma valsts" pozīcijām Irākā un Sīrijā.
Arī ASV sāk gaisa triecienus pret "Islāma valsti" Irākas pilsētā Tikrītā
ASV un to vadītās koalīcijas lidmašīnas trešdienas vakarā sāka gaisa triecienus pret džihādistu grupējuma "Islāma valsts" kaujiniekiem Irākas ziemeļu pilsētā Tikrītā, atbalstot Irākas spēkus, kas līdz šim neveiksmīgi mēģinājuši atkarot šo pilsētu.
Gaisa triecienu kampaņa tika sākta pēc tam, kad Irākas premjerministrs Haidars al Abadi lūdza ASV atbalstu. Pirms tam Irākas spēki mēģināja ieņemt Tikrītu, paļaujoties tikai uz Irānas militāru palīdzību un konsultācijām.
ASV, kuru satrauca Irānas iesaistīšanās šajā Irākas spēku operācijā, pēc Abadi lūguma izmantoja iespēju demonstrēt savu ietekmi un nosūtīja iznīcinātājus un bumbvedējus veikt gaisa triecienus.
ASV prezidents Baraks Obama akceptēja šo gaisa triecienu kampaņu ar nosacījumu, ka Irānas valdības spēkiem būs lielāka loma uzbrukumā Tikrītai nekā šiītu kaujiniekiem, kurus ir apmācījusi un apbruņojusi Irāna.
ASV amatpersonas paziņoja, ka lidmašīnas bombardē iepriekš identificētus mērķus un operācijai ir līdzīgs mērogs kā citām gaisa triecienu kampaņām Irākā un Sīrijā. ASV lidmašīnas nedēļas nogalē bija veikušas izlūkošanas lidojumus pirms gaidāmās operācijas.
ASV vadīto valstu koalīcija ir veikusi gaisa uzlidojumus islāmistu pozīcijām Irākas ziemeļos un rietumos, bet līdz šim nav piedalījusies Tikrītas operācijā.
Tikrītā ar "Islāma valsts" kaujiniekiem cīnās Irākas drošības spēki un Irānas atbalstītā šiītu zemessardze. Operācija pilsētas atkarošanai no islāmistiem sākās 2.martā.
Lielbritānija apmācīs Sīrijas opozīciju cīņai ar grupējumu "Islāma valsts"
Lielbritānija apmācīs Sīrijas mēreno opozīciju Turcijā un citās reģiona valstīs, lai cīnītos pret teroristisko grupējumu "Islāma valsts", ceturtdien paziņojis Lielbritānijas aizsardzības ministrs Maikls Falons.
Apmēram 75 armijas instruktori un personāls veiks apmācīšanu strēlnieku ieroču pielietošanas, kājnieku taktikas un medicīnisko prasmju jomā. Tas ietilpst ASV vadītajā apmācību programmā, kuru plānots sākt tuvākajās nedēļās.
""Islāma valsts" sakaušana pamatā ir vietējo spēku rokās, un mēs palīdzam Sīrijā un arī Irākā izveidot efektīvus sauszemes spēkus, kas varētu uzņemties cīņu ar "Islāma valsti"," sacīja Falons.
Lielbritānija jau patlaban apmāca irākiešu un kurdu spēkus Irākā. Decembrī Falons paziņoja, ka uz turieni nosūtīto karavīru skaits varētu sasniegt "ļoti nedaudzus simtus".
Sīrijas spēki tiks apmācīti Turcijā un citās reģiona valstīs, kas ietilpst starptautiskajā koalīcijā pret "Islāma valsti".
"Lielbritānija paliks koalīcijas militāro pasākumu pirmajās rindās, lai atbalstītu Irākas valdību un tās cīņu ar "Islāma valsti"," parlamentā pavēstījis Falons. "Efektīva un cieši koordinēta rīcība kopā ar irākiešu un kurdu sauszemes spēkiem lielā mērā apstādinājusi teroristu panākumus. Tomēr "Islāma valsts" jāsakauj gan Irākā, gan Sīrijā."
Falons arī paziņoja, ka Lielbritānija nosūtīs divas "Sentinel" lidmašīnas, lai nodrošinātu "Islāma valsts" aktivitāšu novērošanu Irākā un lai izsekotu spridzekļu izvietošanai.
Lielbritānijas "Tornado" lidmašīnas un "Reaper" bezpilota lidaparāti līdz šim veikuši 194 uzlidojumus Irākā. Valdība gan noraidījusi piebiedrošanos uzlidojumiem Sīrijā.
Lielbritānija pievienojās ASV vadītajai invāzijai Irākā 2003.gadā, kad tika gāzts diktators Sadams Huseins, taču premjerministrs Deivids Kemerons izslēdzis iespēju uz turieni atkal nosūtīt kaujas spēkus.