Stoltenbergs: Krievijas gaisa triecieni Sīrijā grauj centienus rast konfliktam politisku risinājumu

"Mēs redzam, ka intensīvie Krievijas gaisa triecieni, kas Sīrijā galvenokārt tiek vērsti pret opozīcijas grupām, grauj centienus panākt konfliktam politisku risinājumu," viņš sacīja Nīderlandes galvaspilsētā Amsterdamā, ierodoties uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmi.

Stoltenbergs norādīja, ka NATO stingri atbalsta centienus izbeigt konfliktu Sīrijā. Viņš teica, ka Krievijas gaisa triecieni un tās militārās klātbūtnes palielināšanās Sīrijā un Vidusjūras austrumos rada izaicinājumu aliansei un īpaši tās dalībvalstij Turcijai, kuras gaisa telpu ir pārkāpušas Krievijas lidmašīnas.

"Krievijas klātbūtnes palielināšanās [un] gaisa aktivitāte Sīrijā arī palielina spriedzi un pārkāpj Turcijas gaisa telpu," viņš paziņoja.

"Tas rada riskus un paaugstina spriedzi, un, protams, ir izaicinājums NATO," piebilda Stoltenbergs.

Krievijas un Turcijas attiecības ir būtiski pasliktinājušās, kopš Turcijas iznīcinātāji 24. novembrī pie Sīrijas robežas notrieca Krievijas bumbvedēju. Turcija paziņoja, ka Krievijas lidmašīna pārkāpusi tās gaisa telpu, bet Krievija to noliedza.

Turcija liegusi Krievijas izlūklidmašīnai pārlidot tās teritoriju

Turcijas Ārlietu ministrija ceturtdien apstiprināja, ka ir liegusi Krievijas izlūklidmašīnai pārlidot tās teritoriju netālu no Sīrijas robežas, norādot uz domstarpībām attiecībā uz lidojuma plānu.

"Nebija iespējams panākt vienošanos par izlūkošanas lidojuma plānu," paziņoja Turcijas Ārlietu ministrija.

Trešdien Maskava apsūdzēja Ankaru par Atvērto debesu līguma pārkāpšanu, liedzot Krievijas lidmašīnai ielidot Turcijas gaisa telpā.

Krievija trešdien norādīja, ka lidojuma plāns pirms lidojuma tika iesniegts Turcijas bruņotajiem spēkiem, tomēr Ankara atteikusies plānu apstiprināt.

2002. gada līgums, ko ir parakstījušas arī Krievija un Turcija, dod tā dalībvalstīm tiesības veikt neapbruņotus izlūklidojumus, lai iegūtu informāciju par citu dalībvalstu bruņotajiem spēkiem.

Turcijas Ārlietu ministrija ceturtdien paziņoja, ka decembrī ir ļāvusi Krievijai veikt izlūklidojumu pēc tam, kad Maskava izmainīja izlūklidmašīnas lidojuma plānu.

Jau vēstīts, ka Turcija sestdien apsūdzēja Krieviju savas gaisa telpas pārkāpšanā, brīdinot Maskavu par "bezatbildīgās rīcības" sekām.

Turcijas gaisa telpu esot pārkāpusi militārā lidmašīna "Su-34".

Krievija Turcijas paziņojumus noraidīja kā "nepamatotu propagandu".

Krievija pārmet Turcijai "intensīvu gatavošanos" iebrukumam Sīrijā

Krievijas Aizsardzības ministrija ceturtdien pārmetusi Turcijai "intensīvu gatavošanos" iebrukumam Sīrijā.

"Mums ir nopietns pamats turēt aizdomās Turciju par gatavošanos bruņotai invāzijai suverēnas valsts teritorijā - Sīrijas Arābu Republikā," paziņoja ministrija.

Ankara ceturtdien paziņoja, ka tā noraidījusi Maskavas lūgumu ļaut Krievijas novērošanas lidmašīnai pārlidot Turcijas teritoriju netālu no robežas ar Sīriju, jo puses nav varējušas vienoties par lidojuma plānu.

"Mēs uzskatām šos Turcijas soļus par bīstamu precedentu un mēģinājumu slēpt nelegālas militāras aktivitātes uz Sīrijas robežas," teikts Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.

"Turklāt mēs reģistrējam arvien vairāk un vairāk pazīmju, ka Turcijas bruņotie spēki gatavojas aktīvai darbībai Sīrijas teritorijā," norādīja ministrija, piebilstot, ka Krievija pastiprinājusi izlūkošanas aktivitātes Tuvajos Austrumos.

"Ja kāds Ankarā uzskata, ka, atceļot Krievijas novērotāju lidojumu, tiks kaut kas noslēpts, tad tas ir neprofesionāli."

Krievijas Aizsardzības ministrija, atsaucoties uz izlūkdatiem, norādīja, ka līdzās robežai Turcijā un nemiernieku kontrolētajā Sīrijas daļā pēdējā laikā paplašinātas lielo kravas automašīnu stāvvietas.

"Šādi objekti tiek izmantoti, lai nodrošinātu armijas kolonnu, kas pārvadā munīciju un ieročus, ātru pārvietošanos uz kaujas lauku, kā arī ātru personāla pārvietošanu un evakuāciju," teikts paziņojumā.

Maskava norādīja, ka tā fiksējusi daudzus šādus gadījumus līdzās Sīrijas-Turcijas robežai, "arī karaspēka un militāro iekārtu klātbūtni".

Tas, ka no Pentagona, NATO un cilvēktiesību organizāciju puses nav bijis nekādas reakcijas, izraisa pārsteigumu, norādīja ministrija.

Turcijas Ārlietu ministrija Maskavas apgalvojumus nav komentējusi.

Krievija 30. septembrī Sīrijā sāka gaisa triecienus pret tās prezidenta Bašara al Asada režīma pretiniekiem.