Vašingtona joprojām vilcinās pieņemt lēmumu par sava karaspēka izvešanu no Afganistānas, ko saskaņā ar vienošanos ar grupējuma “Taliban” kaujiniekiem jāīsteno līdz 1. maijam, vēsta ASV aizsardzības nozares laikraksts “Stars and Stripes”.
Pamatojoties uz ASV pagājušā gada vienošanos ar Taliban, ASV jāsāk karavīru izvešana no Afganistānas līdz ar aprīļa sākumu, vai arī tā tās riskē ar haotisku un pat bīstamu ASV iziešanu no līdz šim ilgākā ASV kara, paziņojis ASV Jūras spēku analīzes centra (“Center of Naval Analyses”) speciālo operāciju direktors Džonatans Šrodens.
ASV karaspēka izvešanas procesa ietvaros nepieciešams slēgt aptuveni duci militāro bāzu, pārvest vairākas tonnas ar ekipējumu, izvest no valsts desmitiem ASV tūkstošu karavīru un civilo darbinieku. Šis process varētu aizņemt vismaz trīs līdz sešas nedēļas, teica Dž. Šrodens. Viņaprāt sasteigta ASV karaspēka izvešana varētu izskatīties pēc ASV ātras karavīru evakuācijas.
Šis termiņš tika nosprausts pērn ir pagājušā gada februārī panāktajā vienošanās gaitā starp ASV un “Taliban. Tas ietver pilnīgu ASV karaspēka izvešanu. Apmaiņā pret šādu ASV soli, “Taliban” apņēmusies uzsākt miera sarunas ar Kabulas oficiālo valdību un novērst “al-Qaeda” un citu teroristu grupējumu centienus izmantot Afgāņu teritorijas kā drošu patvērumu.
Prezidenta Džo Baidena administrācija pašlaik pārskata, vai “Taliban” ir pildījuši vienošanās nosacījumus. Tikmēr “Taliban” draudējuši atbildēt ar spēku gadījumā, ja ASV spēki paliks valstī.
Lēmums par to, vai ASV spēki paliks Afganistānā gaidāms drīzumā, teikuši cieši miera sarunu procesa vērotāji. Dž. Baidens varētu lemt par labu vienošanās izpildei, vai arī pagarināt ASV spēku klātbūtni arī pēc noteiktā termiņa.
Šobrīd valstī joprojām atrodas 2500-3500 karavīru, 18 000 sadarbības partneru. Jāatkāpjas varētu būt arī aptuveni 7000 NATO karavīru, kas paļaujas uz ASV bruņoto spēku loģistikas sistēmu.
Savukārt ASV Armijas veterāns Ādams Kots, kurš 2014. gadā vadījis inženieru komandu, kura demontēja vairākas ASV spēku bāzes liela mēroga karavīru izvešanas kampaņā no Afganistānas, uzskata, ka sarežģīts varētu izrādīties ASV spēku uzdevums izvest no Afganistānas visu militāro ekipējumu. Iepriekš šī apjomīgā procedūra Pentagonam izmaksāja apmēram sešus miljardus ASV dolāru.
Ieroči, munīcija un cits ekipējums jāuzskaita, lai nodrošinātu, ka tas nekrīt ienaidnieka rokās. Smagāks ekipējums, piemēram, mašīnas un ģeneratori tiks atdoti Afganistānas bruņoto spēku vajadzībām vai tiktu iznīcināti.
“Mans minējums ir, ka liela daļa inventāra tiks iznīcināta”, minējis Kots.
Dž. Baidena administrācija pašlaik izsver atkāpšanās termiņa pagarināšanu, kā arī efektīvākos scenārijus spēku izvešanai no Afganistānas.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka ASV un citu NATO spēku izvešanas jautājums tika pārrunāts arī šonedēļ notikušajā NATO ārlietu ministru sanāksmē. Tās laikā ASV valsts sekretārs Antonijs Blinkens uzsvēra, ka lēmumu par ASV spēku izvešanu Dž. Baidena administrācija pieņems cieši konsultējoties ar NATO partneriem. Gan A. Blinkens, gan NATO ģenerālsekretārs J. Stoltenbergs uzsvēra, ka ASV un citu NATO dalībvalstu spēku izvešanai no Afganistānas jābūt atbildīgai, lai nodrošinātu, ka valsts atkal nekļūst par starptautisko teroristu patvēruma vietu.
ASV un citu NATO dalībvalstu spēki Afganistānā tika ievesti pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem ASV. Šī arī bija vienīgā reize, kad praksē tika iedarbināts NATO 5.paragrāfs, kas paredz, ka uzbrukums vienai alianses dalībvalstij ir uzbrukums arī citām NATO dalībvalstīm.
Starp NATO valstu karavīriem, kuri cīnījušies, tikuši ievainoti un krituši Afganistānas karā ir arī Latvijas karavīri.
