NATO un rietumvalstu pareizākā atbilde, reaģējot uz Krievijas karaspēka koncentrēšanu Ukrainas pierobežā, būtu spēcīgāka partnerība ar Ukrainu, kā arī militārais atbalsts, piegādājot ieročus un bruņutehniku. Vienlaikus Minskas formāta sarunas ir nesekmīgas un nav Ukrainas interesēs. Tā “Latvijas radio” raidījumā “Krustpunktā” uzsvēra aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš arīdzan kā pieaugošu risku atzīmēja Baltkrieviju, sakot – kontroli par tās militārajiem spēkiem lielā mērā pārņēmusi Krievija.
Ministrs atzīmēja, ka Krievijas darbības Ukrainas pierobežā vērtējamas kā ļoti nopietnas. Karaspēka koncentrācijas Krimā un ap Krimu, Donbasa reģionā, kā arī Krievijas pusē pie Donbasa salīdzināmas ar ļoti nopietnu ofensīvas sākumu. Tāpat zināms, ka Krievijas karaspēka koncentrācija Ukrainā norit paralēli vai ir norunāta vienlaikus ar Ķīnas aktivitātēm Klusā okeāna piekrastē. Tomēr, viņaprāt, tuvākajā laikā plaša mēroga militāras aktivitātes nav gaidāmas.
Viņš gan pieļauj, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ar šādu rīcību vēlas ne tikai pārbaudīt ASV jauno prezidentu Džo Baidenu un rietumvalstu vienotību, tai skaitā ASV un Eiropas sadarbību, bet arī cenšas no tām papildus “kaut ko izspiest” ar kara draudiem.
Savukārt notikušās Minskas formāta sarunas A. Pabriks vērtēja kā bezjēdzīgas un nesekmīgas. “Tas, ko Rietumi mīļā miera labad grib caur Minskas formātu piedāvāt Ukrainai, tāpat kā Krievija, ir Donbasa tā saucamo sacelšanās dalībnieku iefiltrēšanu Kijevas parlamentā. Tas nav Ukrainas interesēs. Es domāju, tas varētu būt viens no spiedieniem, ko tādas valstis kā Francija vai Vācija varētu piedāvāt Putinam kā konfekti, lai viņš vairs nedraudētu ar karadarbību. Otra iespēja ir reāls karš. Mēs skatāmies uz šīm diplomātiskajā sarunām ar lielām bažām, un tas ir nopietns apdraudējums visai Eiropai,” sacīja aizsardzības ministrs.
Vaicāts A. Pabrika viedoklis par Ukrainas vēlmi paātrināt iestāšanos NATO, viņš norādīja, ka pirmais solis būtu piedāvāt Ukrainai spēcīgāku partnerību.
Viņš arī uzskata, ka rietumvalstīm jāizvērtē iespējas Ukrainai pārdot ieročus. Pašlaik esot vien trīs valstis – ASV, Kanāda un Lielbritānija, kuras tos Ukrainai pārdod. Vienlaikus ministrs atzīmēja – ja no Krievijas puses sāktos invāzija vai aktīvāka karadarbība tagad klātesošajai, tad Rietumi un NATO ir gatavi sniegt ieroču, bruņojuma un tehnikas atbalstu, pašām valstīm gan karadarbībā neiesaistoties. Lai arī Ukraina nav NATO dalībvalsts un tās iekšpolitika ir sarežģīta, kā arī sabiedriskais viedoklis atšķiras, būtībā pēc 2014. gada Ukraina ir Latvijas sabiedrotais. Ja gadījumā notiek militārs konflikts, Ukraina ar ļoti lielu iespējamību atbalstīs Latviju, tāpat kā Latvija Ukrainu.
Savukārt atbildot, vai arī Baltkrievija nav jāsaskata kā drošības risks Ukrainas un Krievijas konflikta kontekstā, A. Pabriks pārliecinoši atbildēja – Baltkrievija ir pieaugošs risks, jo tā jau kādu laiku nekontrolē savus militāros spēkus.
Savukārt Krievijai tas nozīmētu īsāku gatavošanās periodu. Kamēr eksistē militāri suverēna valsts, notiek saskaņošanas darbības un ar valsti ir jāvienojas – pat tādai dominantai varai kā Krievija. Konkrētajā gadījumā eventuālā krīzē tas izpaliktu.
