Militārā spriedze starp Ķīnu un no tās atšķēlušos Taivānu sasniegusi kritiskāko punktu pēdējo 40 gadu laikā. Tā šonedēļ paziņojis Taivānas aizsardzības ministrs, likumdevējiem piedāvājot ievērojami palielināt aizsardzības izdevumus un brīdinot, ka Ķīna Taivānas salā var iebrukt jau 2025. gadā, ziņo “Reuters”
Lielā spriedze abu pušu starpā skaidrojama ar to, ka komunistiskā Ķīna demokrātisko Taivānas salu uzskata par savu teritoriju.
Taivānas gaisa spēki pēdējā laikā fiksējuši vairākkārtējus gadījumus, kad Ķīnas Gaisa spēku lidmašīnas šķērsojušas Taivānas pretgaisa aizsardzības identifikācijas zonu. Lai arī situācija pušu starpā ir saspringta, pret Ķīnas lidmašīnām Taivānas puse uguni nav atklājusi.
Kopš pagājušās nedēļas piektdienas, četru dienu laikā Taivāna ziņojusi, ka tās pretgaisa aizsardzības zonā ielidojuši teju 150 Ķīnas militārās lidmašīnas. Tiek uzskatīts, ka šādi lidojumi ir daļa no Pekinas izvēlētās pieejas, ko Taipeja dēvē par nepārtrauktu Taivānas salas vajāšanu. Arī šīs nedēļas sākumā tika ziņots tikai par vienu gaisa kuģa lidojumu.
Taivānas aizsardzības ministrs Čiu Kuo-Čengs (Chiu Kuo-cheng), skaidrojot Taivānas parlamentam attiecību saspīlējumu ar Ķīnu, uzsvēra – situācija sasniegusi bīstamāko līmeni vairāk nekā 40 gadu laikā viņa militārajā karjerā, piebilstot, ka pastāv militāro incidentu risks sensitīvajā Taivānas šaurumā.
“Es, kā militārpersona, saskatu, ka neatliekamība ir tieši manā priekšā,” viņš sacīja Taivānas parlamenta komitejai, pamatojot nepieciešamību pēc papildu budžeta līdzekļu pieprasījuma 8,6 miljardu ASV dolāru vērtībā nākamo piecu gadu laikā. Par šiem līdzekļiem plānots attīstīt dažādas ieroču sistēmas, tostarp attīstot raķešu spēkus un karakuģus.
Lai arī Taivāna pēdējo mēnešu laikā vairākkārt sūdzējusies par Ķīnas kara lidmašīnu klātbūtni, situācija tomēr nav tik dramatiska kā laika periodā pirms 1996. gada Taivānas prezidenta vēlēšanām, kad abas puses atradās uz reāla kara sliekšņa. Tolaik Ķīna veica raķešu izmēģinājumus Taivānai tuvu esošajos ūdeņos, cenšoties nepieļaut, ka cilvēki balso par Lī Teng-Hiu, kuru Ķīna tur aizdomās par neatkarības uzskatu atbalstīšanu. Lī gan šajās vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja.
Oficiālā Ķīna uzskata, ka tā Taivānu ir tās atšķēlusies province, ko Pekina vajadzības gadījumā, var pakļaut ar spēku. Tikmēr Taipeja uzskata, ka Taivāna ir neatkarīga valsts un pauž apņēmību aizstāvēt savu brīvību un demokrātiju, saspīlējumā vainojot Ķīnu.
Čiu uzsver - Ķīnai jau tagad ir vajadzīgās spējas, lai iebruktu Taivānā, savukārt līdz 2025. gadam tā spēs sagatavoties pilna mēroga iebrukumam.
Taivānas sabiedrotā ASV, kas ir arī galvenais bruņojuma piegādātājs Taipejai, ir apstiprinājusi saistības pret Taivānu, Ķīnu kritizējot par tās rīcību. Savukārt Pekina spriedzes celšanā vaino Vašingtonas atbalsta politiku atbalstīt Taivānai, kā arī kritizē to par ieroču pārdošanu un karakuģu sūtīšanu caur Taivānas šaurumu.
ASV prezidents Džo Baidens sacīja, ka runājis ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu (Xi Jinping) vienojoties per nolīguma ievērošanu attiecībā uz Taivānu.
Šādi Dž. Baidens atsaucas uz Vašingtonas īstenoto “vienas Ķīnas politiku”, saskaņā ar kuru tā oficiāli atzīst Pekinu, nevis Taipeju, un lēmum veidot diplomātiskas attiecības ar Pekinu, nevis Taipeju, atkarīgas no cerības, ka Taivānas nākotni noteiks mierīgi apstākļi.
