Krievijas Ārējais izlūkdienests (SVR) pirmdien noraidījis pieaugošos Rietumvalstu brīdinājumus par Maskavas plānoto iebrukumu Ukrainā, atsaucoties uz aģentūras “AFP” vēstīto, raksta Krievijas medijs “The Moscow Times”.
“Amerikāņi zīmē biedējošu bildi ar Krievijas tanku ordām, kuras gatavas sadragāt Ukrainas pilsētas, sakot, ka to rīcībā ir “ticama informācija” par šādiem Krievijas nodomiem,” vienā no saviem visnotaļ retajiem preses paziņojumiem Krievijas oficiālajām ziņu aģentūrām raksta SVR pārstāvji.
Kā paziņojumā norāda SVR, šādi ASV saviem sabiedrotajiem sūta “absolūti nepatiesu informāciju, ka Krievijas pusē esot koncentrēts liels karaspēka daudzums, kura mērķis ir iebrukums Ukrainā.”
Rietumvalstis šomēnes arvien skaļāk pauž bažas par Krievijas militārajām aktivitātēm pie Ukrainas robežām. ASV par karaspēka savilkšanu paudusi “nopietnas bažas”, norādot, ka tā ir “nepieredzēta aktivitāte”.
Tikmēr SVR pauž, ka “ASV birokrāti tikai baida starptautisko sabiedrību”, izsakot šādas apsūdzības Krievijas virzienā.
Arī oficiālais Kremlis sev ierastā manierē pirmdien paziņoja, ka Rietumi uzsākuši pret Krieviju vērstu “informācijas kampaņu”, lai “saasinātu attiecības”.
“Jebkura Krievijas karaspēka pārvietošanās tās teritorijā nevienam draudus nerada, tāpēc nevienam par to arī nevajadzētu izrādīt interesi,” žurnālistiem sacīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, kurš Rietumvalstu bažas par iespējamo uzbrukuma gatavošanu Ukrainai nosaucis par “histēriju”.
Tikmēr virkne Rietumvalstu mediju ziņo, ka atšķirībā no šā gada pavasarī piedzīvotās spēku savilkšanas ap Ukrainas robežu, šoreiz Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs Putins to varētu izmantot plašam iebrukumam Ukrainas teritorijā.
ASV izlūkdienesti uzskata, ka Krievija uzbrukumu pret Ukrainu varētu sākt nākamā gada janvārī vai februārī. Līdzīgu viedokli intervijā portālam “Military Times” pauda arī Ukrainas militārā izlūkdienesta vadītājs ģenerālleitnants Kirilo Budanovs. ASV puse ar saviem secinājumiem iepazīstinājusi gan Eiropas sabiedrotos gan Ukrainu.
Kā apgalvo ASV puse, Rietumvalstīm atlicis maz laika, lai diplomātiskiem centieniem novērstu iespējamo Krievijas agresiju pret Ukrainu. Lai to nepieļautu, nepieciešami kopīgi ASV un Eiropas sabiedroto sperti Krievijas atturēšanas soļi.
Kā liecina ASV aplēses, pie Krievija uzbrukumu Ukrainai varētu sākt gan no Krievijas puses, gan okupētās Krimas un Baltkrievijas teritorijas. Kopumā pie Ukrainas robežām ir izvērstas aptuveni 100 taktiskās bataljona līmeņa kaujas grupas, kurās ir aptuveni 100 tūkstoši karavīru. Iespējamo Krievijas uzbrukumu Ukrainai līdz ar tankiem un artilēriju varētu atbalstīt arī Krievijas kara aviācija. Gar Ukrainas robežu izvietoti arī taktisko ballistisko raķešu “Iskander” palaišanas iekārtas.
Kā ziņo “Stars and Stripes”, vismaz puse no 100 tūkstošu karavīru lielā kontingenta ir ieņēmuši savas izejas pozīcijas, gaidot pavēli uzbrukumam.
Tikmēr Krievijas autoritārais prezidents V. Putins pagājušajā nedēļā apsūdzēja Rietumvalstis Ukrainas konflikta “eskalācijā”. Ar to V. Putins domājis NATO mācības Melnajā jūrā un ASV stratēģisko bumbvedēju lidojumus gar Krievijas robežu.
Ukrainas bruņotie spēki kopš 2014. gada atrodas pastāvīgā militārā konfliktā ar Krievijas apbruņotajām un finansētajām teroristu bandām valsts austrumos. Krievija Donbasa reģionā karu izraisīja pēc tam, kad 2014. gada martā okupēja un anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Lai gan ilgstošā konflikta laikā vairākkārt gūti pierādījumi, kas apliecina, ka Krievija Austrumukrainas konfliktā izmantojusi savas regulārā karaspēka vienības, Kremlis šīs apsūdzības aizvien turpina noliegt.
Iepriekšējo gadu laikā Rietumvalstis vairākkārt piemērojušas Krievijai sankcijas par tās agresiju pret Ukrainu, kā arī teroristisko režīmu atbalstīšanu.
