Lai Krievija iebruktu Ukrainā, tai vajadzīgs lielāks karaspēks, nekā tā savilkusi šobrīd

Konfliktu zonas
Sargs.lv/Reuters
Krievijas karavīri okupētajā Krimā
Foto: Foto: Sergei Malgavko/TASS/Scanpix

Krievija nav darījusi absolūti neko, lai samazinātu pie Ukrainas robežām savilkto karaspēka daudzumu, taču par spīti Krievijas uzturētajai spriedzei, šobrīd nav pazīmju, ka Maskava gatavotos kārtējam liela mēroga iebrukumam Ukrainā, intervijā aģentūrai “Reuters” paziņoja Ukrainas Drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs.

Viņš atzina, lai arī pēc Ukrainas aplēsēm, Krievija pie tās ārējām robežām sapulcinājusi vismaz 92 tūkstošus karavīru, vērtējot no militārā viedokļa, šis skaitlis aizvien ir nepietiekams sekmīga iebrukuma sarīkošanai.

Vienlaikus O. Daņilovs atzina, ka Kijeva ar bažām raugās uz Krievijas spēku savilkšanu. Arī kopš 7.decembra ASV prezidenta Džo Baidena sarunas ar Krievijas autoritāro līderi Vladimiru Putinu, kuras laikā Maskava saņēma oficiālu Vašingtonas brīdinājumu nemēģināt iebrukt Ukrainā, eskalācija nav mazinājusies.

“Nekas nav mainījies. Jāteic, ka pie robežām pievilktā karaspēka apmērs ir pat palielinājies, taču tas vēl aizvien nav pietiekams, lai mēs apgalvotu, ka iebrukums pilnīgi noteikti būtu gaidāms, un tas notiks nekavējoties,” teica Ukrainas Drošības un aizsardzības padomes sekretārs.

Viņš norādīja, ka sekmīga iebrukuma sarīkošanai, Krievijai pie robežām vajadzētu savilkt vismaz 500 līdz 600 tūkstošu lielu karavīru kontingentu, turklāt šāds skaitlis būtu nepieciešams tikai lai daudz maz spētu kontrolēt situāciju iebrukuma gadījumā.

Lai arī pēc O. Daņilova vērtējuma, Krievija ir spējīga mobilizēt karaspēku ļoti ātrā laikā, šādu spēku savilkšanai un karaspēka izvietošanai gar robežām uzbrukuma pozīcijās vajadzēs krietni vairāk laika nekā 24 stundas.

Oficiālā Kijeva aizvien cer, ka Rietumvalstis Krievijas iebrukuma gadījumā tai piegādās aizsardzības ieročus, piebilda O. Daņilovs.

Krievija, kura jau 2014. gadā nelikumīgi anektēja Ukrainai piederošo Krimu un izraisīja karu Austrumukrainā, turpina noliegt, ka plāno kārtējo iebrukumu Ukrainā. Rietumvalstis, tostarp ASV turpina Krieviju vainot situācijas eskalācijā un brīdina, ka iebrukums Ukrainā šoreiz Kremlim izmaksās ļoti daudz, draudot ar jaunām, daudz spēcīgākām sankcijām.

Vienlaicīgi Kremlis apsūdz Kijevu par it kā plānotu kontroles pārņemšanu pār Luhanskas un Doņeckas reģioniem, kuros nostiprinājušies Kremļa atbalstītās un apbruņotās teroristu bandas.

Sarunā ar “Reuters” O. Daņilovs apliecināja, ka Kijeva neplāno pārņemt kontroli pār Austrumukrainu ar varu. Vienlaikus viņš uzsvēra – jebkurās sarunās par iespējamo Ukrainas dalību NATO jānotiek ar tiešu Ukrainas līdzdalību.

“Mēs nepieņemsim neviena pavēles. Vēl jo vairāk – mēs nepacietīsim, ka pār mums valda kaut kāds cars. Mēs esam citādāki cilvēki,” viņš piebilda.

Jautāts, vai šajā situācijā iespējams arī kompromiss, O. Daņilovs atbildēja apstiprinoši, tomēr piebilda, ka “tā cena nekādā gadījumā nevar būt Ukrainas neatkarība.”

Dalies ar šo ziņu