Sarunas ar ASV par Maskavas pieprasītajām "drošības garantijām" sāksies nākamā gada pašā sākumā, trešdien paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Ukraina un Rietumi apsūdz Krieviju par jauna iebrukuma plānošanu Ukrainā, kas varētu notikt janvāra sākumā. Maskava to noliedz, lai gan pie Ukrainas robežām tiek koncentrēts Krievijas karaspēks.
Kremļa saimnieks Vladimirs Putins otrdien paziņoja, ka Krievijai neesot vairs atkāpšanās telpas, ņemot vērā Maskavai nepieņemamo militāro palīdzību, ko Ukrainai sniedz ASV. Viņš brīdināja, ka Krievijai nāksies ķerties pie stingriem militāriem atbildes soļiem, ja Rietumi neatteikšoties no sava "agresīvā kursa".
Krievija pagājušajā nedēļā iesniedz Vašingtonai divus līgumprojektus, kas attiecīgi būtu noslēdzami ar ASV un NATO, kuros izklāstītas tā dēvētās "drošības garantijas", ko Maskava pieprasa no Rietumiem.
Ministrs arī paziņoja, ka Putina un ASV prezidenta Džo Baidena ārlietu padomnieki esot vienojušies turpināt darbu pie Vašingtonai iesniegtā dokumenta par ASV un Krievijas attiecībām.
Intervijā Krievijas propagandas televīzijas kanālam RT viņš atzinīgi novērtēja Vašingtonas "lietišķo" pieeju, kas ļāvusi ātri vienoties par turpmāko sarunu parametriem.
Lavrovs piebilda, ka Maskava esot gatava uzklausīt Vašingtonas prasības, taču brīdināja, ka sarunas nedrīkst ievilkties bezgalīgi.
Viņš pavēstīja, ka Krievija "drošības garantiju" apspriešanu gatavojas pārnest arī uz Eiropas Drošības un sadarbības (EDSO) platformu.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens otrdien norādīja, ka Vašingtona sadarbojas ar sabiedrotajiem Eiropā, lai ar diplomātiskiem līdzekļiem novērstu "Krievijas agresiju", taču Baidens noraidot tāda veida garantijas, kādas pieprasa Putins.
Tikmēr Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs trešdien atzinīgi novērtēja ātri panākto vienošanos par sarunu uzsākšanu, taču uzsvēra, ka to "mērķim jābūt konkrēta rezultāta sasniegšana".
Viņš piebilda, ka Maskava no Vašingtonas sagaida detalizētu sarunu platformu un gatavību konstruktīvām diskusijām.
