Atbildot uz Krievijas izvirzītajām drošības garantijām ASV un NATO, kas paģēr no Rietumvalstīm garantijas par alianses nepaplašināšanos un bruņoto spēku, kā arī ieroču sistēmu neizvietošanu bijušajās PSRS republikās, ASV ir gatavas pieprasīt virkni līdzīgu apņemšanos no pašas Krievijas. Par to paziņoja ASV Valsts departamenta preses sekretārs Neds Praiss.
“Krievija šobrīd ir uzlikusi uz galda savas prasības, kas ietver tās bažas saistībā ar NATO un ASV darbībām. Arī mēs esam gatavi uzlikt uz galda mūsu prasības un bažas saistībā ar pašas Krievijas darbībām, kuras, mūsuprāt, ir kaitīgas kā mūsu, tā arī mūsu Eiropas sabiedroto un partneru kopējām interesēm un vērtībām,” sacīja N. Praiss.
Viņš atzina, ka ASV ir gatava iesaistīties diplomātiskos centienos mazināt saspīlējumu Austrumeiropā, izmantojot dažādus kanālus, piemēram, NATO un Krievijas padomi, Eiropas drošības un sadarbības organizāciju (EDSO), kā arī divpusējus kontaktus.
Vienlaicīgi ASV Valsts departamenta pārstāvis uzsvēra - jebkurš dialogs vai diplomātisks risinājums, kas skar Krievijas izteiktās prasības, tiks pieņemts saskaņojot pozīciju ne tikai ar ASV, bet arī ar tās sabiedroto un partneru nacionālajām interesēm.
Viņš arī atgādināja, ka Krievija prasības par garantijām tās drošībai izvirzījusi laikā, kad pati turpina savu agresiju pret Ukrainu. Turklāt tās izvirzītās prasības ietekmē ne tikai Ukrainu un Krieviju, bet skar daudz plašāku Starptautisko attiecību spektru.
“Ja mēs to pieļautu, tad tas pārkāptu pēdējo 70 gadu laikā iedibinātos starptautisko attiecību principus, kas mums ļāvuši dzīvot labklājībā un mierā. Ja mēs pieļausim šo principu neievērošanu tagad, mēs būsim izdarījuši visu, lai tie turpinātu degradēties arī nākotnē. Mēs to nepieļausim,” viņš uzsvēra.
Jau vēstīts, ka autoritārā prezidenta Vladimira Putina vadītā Krievija NATO un ASV izvirzījusi virkni ultimatīvu prasību, ko tā sauc par “Krievijai svarīgām drošības garantijām”. Maskavas prasību saraksts paredz noteikt, ka NATO neapņemas turpināt savu paplašināšanos, uzņemot aliansē Ukrainu vai citas bijušās PSRS valstis. Tāpat NATO būtu jāapņemas neveidot jaunas militārās bāzes bijušajās padomju republikās.
NATO būtu arī jāatsakās no karadarbības vešanas Ukrainā, Austrumeiropā, Kaukāza reģionā un Vidusjūrā. Tāpat NATO nevarētu izvietot vidējā un tuvā rādiusa darbības raķetes teritorijās, no kuras tās varētu sasniegt otras puses teritoriju.
Krievijas izstrādātais līgumprojekts paredz, arī ka puses apņemas īpaši noteiktā pierobežas joslā nerīkot militāras mācības un neveikt citas militāras darbības, kurās iesaistīto karavīru skaits pārsniedz brigādes lielumu.
Baltijas valstu aizsardzības ministri šādas Krievijas prasības jau nosaukuši par nepieņemamām. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks paziņojis, ka Rietumu piekrišana šādām prasībām padarītu Baltijas valstis praktiski neaizsargājamas, kā arī pārvilktu treknu svītru visiem Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāniem.
Nosodījumu Krievijas izvirzītajām prasībām pauduši arī Baltijas valstu aizsardzības ministri, uzsverot, ka šādi Krievija cenšas sadalīt Eiropu ietekmes zonās, liedzot valstīm to suverēnās tiesības uz pašnoteikšanos. Savukārt, vairojoties uzbrukuma draudiem Ukrainai, Baltijas valstis uzsver gatavību sniegt ne tikai tūlītēju nemilitāru, bet arī militāru palīdzību, tostarp piegādājot Ukrainai ieročus.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka Krievija pēdējo mēnešu laikā savelk karaspēku pie Ukrainas robežām. ASV un Ukrainas izlūkdienesti ziņoja, ka jau nākamā gada janvārī vai februārī gaidāms masīvs Krievijas bruņoto spēku iebrukums. Tikmēr Krievija šos plānus turpina noliekt.
Tiesa šonedēļ virkne Krievijas amatpersonu paziņoja – ja ASV un Rietumvalstis neizpildīs Krievijas izvirzītās “drošības garantijas”, tā patur militāra risinājuma iespēju.
