Krievijas Ārlietu ministrija piektdien oficiāli atklājusi, kādas "aizsardzības garantijas" Maskava sagaida no NATO un ASV, un cita starpā Kremlis pieprasījis, lai Ukraina nekad netiktu uzņemta aliansē.
Krievija arī aicinājusi pēc iespējas ātrāk noorganizēt sarunas ar Vašingtonu.
Ministrija publicējusi līgumprojektus ar ASV un NATO, kas satur savstarpējas aizsardzības garantijas, lai gan šādu dokumentu publiskošana ir neierasts solis starptautiskajā diplomātijā.
Līgumprojektā ar NATO paredzēts, ka NATO apņemas neturpināt paplašināšanos un neuzņemt aliansē Ukrainu un citas valstis, kā arī neveidot jaunas militārās bāzes bijušajās Padomju Savienības valstīs.
Tāpat līguma projekts paredz, ka NATO atsakās no jebkādas karadarbības vešanas Ukrainā, Austrumeiropā, Kaukāza reģionā un Vidusāzijā.
Dokumentā paredzēta arī Krievijas un NATO apņemšanās neizvietot vidējā un tuvā darbības rādiusa raķetes teritorijās, no kurienes tās varētu sasniegt otras puses teritoriju.
Krievijas izstrādātais līgumprojekts paredz, ka puses apņemas īpaši noteiktā pierobežas joslā nerīkot militāras mācības un neveikt citas militāras darbības, kurās iesaistīto karavīru skaits pārsniedz brigādes lielumu.
Dokumentā teikts, ka Maskavai un NATO būtu jāstrādā pie tā, lai novērstu incidentus Baltijā un Melnās jūras reģionā, un ieteikts izveidot "karsto" telefona līniju kontaktiem ārkārtas situācijās.
Savukārt Krievijas un ASV līgumprojekts paredz, ka abas puses neizmantos citas valsts teritoriju, lai gatavotu vai īstenotu uzbrukumu viena otrai. Puses arī apņemas neizvietot vidējā un tuvā darbības rādiusa raķetes teritorijās, no kurienes tās varētu sasniegt otras puses teritoriju.
Līgumprojekts arī paredz, ka puses apņemas ārvalstīs neizvietot kodolieročus, atvilkt jau izvietotos kodolieročus, kā arī likvidēt kodolieroču attīstīšanai nepieciešamo infrastruktūru ārpus savas teritorijas.
Dokumentā arī ietverta pušu apņemšanās nerīkot militārās mācības, kuru scenārijs paredz kodolieroču izmantošanu, un negatavot valstis, kurām nav kodolieroču, to pielietošanai.
Rietumos un Kijevā valda bažas, ka Maskava varētu plānot jaunu iebrukumu Ukrainā, un ASV brīdinājušas Maskavu, ka šādam solim būtu nopietnas ekonomiskās sekas.
Krievija ir savilkusi aptuveni 100 000 karavīru pie Ukrainas robežām.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins noliedzis, ka plānotu uzbrukt Ukrainai, un spriedzes saasināšanā vaino NATO. Vienlaikus Maskava pieprasījusi no Rietumiem "drošības garantijas", kas ļaušot mazināt spriedzi reģionā.
Krievija arī pieprasījusi NATO oficiāli atsaukt 2008.gada lēmumu, ka alianses durvis ir atvērtas Gruzijai un Ukrainai.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Ribakovs pēc līgumprojektu publiskošanas žurnālistiem paziņojis, ka Krievija jau ir gatava sarunām ar ASV kādā trešajā valstī, uzsverot, ka sarunas varētu noteikt jau pavisam drīz, kaut vai rīt.
Rietumvalstis ir apspriedušas iespējas piemērot Krievijai saskaņotas sankcijas gadījumā, ja tā uzbruktu Ukrainai.
ASV prezidents Džo Baidens pagājušajā nedēļā videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV piemēros Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
Arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien tikās, lai saskaņotu bezprecedenta sankciju režīmu gadījumam, ja Krievija tomēr uzbruktu Ukrainai.
ES līderi aicināja Maskavu apturēt militāro spēku koncentrēšanu un atgriezties pie sarunām, ko vada Francija un Vācija.
Savienotās Valstis un Eiropas valstis vairākkārt ir skaidri norādījušas, ka jautājums par Ukrainas dalību NATO pašreiz nav aktuāls. Taču ASV palīdz apmācīt Ukrainas karavīrus un atvēlējusi vairāk nekā 2,5 miljardus dolāru Ukrainas armijas stiprināšanai.
