NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ceturtdien noraidījis Krievijas aicinājumus atņemt Ukrainai iespēju nākotnē pievienoties NATO un nosodījis Maskavu par spēku savilkšanu pie Ukrainas robežām.
Krievija trešdien iesniedza ASV valsts sekretāra palīdzei Kārenai Donfrīdai sarakstu ar drošības prasībām. Šodien viņa ieradās NATO mītnē Briselē, lai apspriestu šīs prasības ar Stoltenbergu.
NATO ģenerālsekretārs šodien tikās arī ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un kopīgā preses konferencē uzsvēra, ka jebkuru lēmumu par pievienošanos aliansei pieņems Kijeva un NATO dalībvalstis.
Viņš norādīja, ka kompromisi netiks pieļauti arī attiecībā uz NATO partnerību ar Ukrainu, ko raksturoja kā nozīmīgu abām pusēm.
"Demokrātijām, protams, ir tiesības cieši sadarboties ar tādu tuvu partneri kā Ukraina, un mūsu attiecības ar Ukrainu ir aizsardzības rakstura," norādīja Stoltenbergs, uzsverot, ka tās nekādā veidā neapdraud Krieviju.
"Kopš 2014.gada, kopš kara sākuma, es uzskatu, ka būtībā Krievija pati bruģē Ukrainai sarežģīto ceļu uz NATO," sacīja Zelenskis.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Ribakovs trešdien Donfrīdai norādīja, ka NATO būtu jāaptur paplašināšanās uz austrumiem un jāatsauc solījums, ka kādreiz Ukraina varētu kļūt par NATO kandidātvalsti vai dalībvalsti.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas tiešas sarunas ar ASV par konfliktu ar Kijevu un pieprasa "drošības garantijas" kā nosacījumu spriedzes mazināšanai.
NATO līderi savukārt norāda uz Krievijas spēku savilkšanu pie Ukrainas robežām, un ASV un ES ir draudējušas Krievijai ar spēcīgām ekonomiskajām sankcijām gadījumā, ja tā uzbruktu Ukrainai.
"Agresors ir Krievija," norādīja Stoltenbergs.
"Krievija ir tā, kas izmanto militāro spēku pret Ukrainu, nelegāli anektēja daļu no Ukrainas (..) un turpina destabilizēt Austrumukrainu," norādīja NATO ģenerālsekretārs.
