Krievija ceturtdien paziņojusi, ka tā esot gatava "jebkurā brīdī" nosūtīt savu pārstāvi, lai uzsāktu sarunas ar ASV par Maskavas pieprasītajām "drošības garantijām", kas ļautu mazināt spriedzi tās attiecībās ar Ukrainu.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs arī pavēstījis, ka vēl pirms Jaungada varētu notikt atkārtota ASV prezidenta Džo Baidena un viņa krievu kolēģa Vladimira Putina telefonsaruna, lai gan nekādas stingras vienošanās par to vēl neesot.
Kijeva un Vašingtona norāda, ka Krievija pie Ukrainas robežām ir sakoncentrējusi aptuveni 100 000 vīru lielu armijas kontingentu, paužot bažas, ka Maskava plāno jaunu iebrukumu Ukrainā.
Savukārt Maskava apgalvo, ka to apdraudot Ukrainas un NATO tuvināšanās, un pauž bažas, ka Ukrainas teritorijā var tikt izvietotas alianses raķetes.
Peskovs piebilda, ka trešdien ASV valsts sekretāra palīdzei Kārenai Donfrīdai iesniegtie Krievijas priekšlikumi sastāv no divu dokumentu projektiem, kurus viņš attiecīgi nosauca par līgumu un vienošanos.
Kremļa preses sekretārs atteicās tuvāk komentēt to saturu, norādot, ka žurnālisti par to uzzināšot, kad būs pienācis "laiks".
Krievijas Ārlietu ministrija pagājušajā nedēļā ļāva noprast, ka Maskava vēlas, lai NATO atsauktu 2008.gadā Ukrainai un Gruzijai izteikto solījumu, ka tās kādu dienu varēs kļūt par alianses dalībvalstīm, kā arī apņemtos neizvietot ieročus valstīs, kas robežojas ar Krieviju.
Maskava arī pieprasa regulāra drošības dialoga atjaunošanu ar ASV un NATO, kā arī aicina Vašingtonu pievienoties moratorijam, ko tā vienpusēji noteikusi vidējā darbības rādiusa kodolraķešu izvietošanai Eiropā.
Rjabkovs šonedēļ izteicās, ka pretējā gadījumā Krievija būšot spiesta iesaistīties "konfrontācijā" un sākt šādu raķešu izvietošanu Eiropā.
