Ukrainas iedzīvotāju noskaņojums, īpaši valsts Austrumos, ir visai drūms, jo ikviens apzinās – Krievijas militārais iebrukums var notikt jebkurā dienā. Tā intervijā “Sargs.lv” stāsta “TV3” ziņu dienesta žurnāliste Ieva Vārna, kura nesen viesojās Ukrainā. Viņai piekrīt arī kolēģis no “Latvijas Televīzijas” – ārzemju ziņu redaktors Gints Amoliņš, kurš arī piedalījās šajā preses braucienā kopā ar abu pārējo Baltijas valstu un arī Rumānijas kolēģiem. Viņš atzīst, ka visvairāk sirdi “aizķērusi” Ukrainas iedzīvotāju apņēmība, jo faktiski visi, ar kuriem viņš runājis – gan politiķi, gan armijas pārstāvji, gan uz ielas satikti cilvēki – izteikuši domu – mēs karu negribam, bet esam tam gatavi.
Ieva Vārna Ukrainā pirmo reizi viesojusies 2019. gadā, veidojot sižetus toreiz vēl pastāvošās televīzijas “LNT” ziņām. Šoreiz viņa apmeklēja Kijevu un pilsētas Ukrainas Doņeckas apgabala Austrumu daļā – Mariupoli, Kramatorsku un Družkovku.
Salīdzinot iedzīvotāju noskaņojumu toreiz un tagad, pašlaik esot vairāk jūtama cilvēku gatavība tam, ka Krievijas iebrukums faktiski var notikt jebkurā dienā. Satiktie jaunieši atzīst, ka 2014. gada notikumus viņi atceras kā kaut ko šausmīgu – netālu notiek apšaudes, un viņi skolas mācību stundas laikā spiesti slēpties pagrabā. Vienlaikus teju visi satiktie ukraiņi atzīst, ka šo gadu laikā spēcīgāka kļuvusi ne tikai valsts armija, bet arī pašu iedzīvotāju noturība.
Tikmēr Doņeckas apgabala gubernators norāda – Ukraina Rietumu atbalstu jūt un, lai arī apzinās, ka NATO nevar nākt palīgā militāri, vismaz sagaida skaidrāku un asāku Rietumu sabiedroto atbildes reakciju uz Krievijas izvirzītajām “drošības garantijām”.
Viņš arī vairākkārt uzsvēris, ka šajā konfliktā runa jau nav tikai par Ukrainu, jo Krievijas lielais deklarētais mērķis ir atjaunot savas ietekmes sfēras visā bijušās Padomju savienības teritorijā, kas teorētiski skartu arī Latviju. Ukraina Putina prasības NATO un ASV redz kā piedāvājumu, kas uzlikts galdā, apzinoties, ka to nevar izpildīt. No sērijas - mēs piedāvājām, jūs nepiekritāt, tāpēc tagad mēs ejam un darām to, ko gribējām. Ieva stāsta - turklāt dzirdēts, ka Krievija Doņeckas apgabalā dzīvojošajiem aktīvi izdalot Krievijas Federācijas pases, līdz ar to tas varētu kalpot kā sava veida attaisnojums iebrukumam, jo tas tiek darīts, lai aizstāvētu savu pilsoņu tiesības.
Uz ielas arī satikti jaunieši, kuri no separātistu kontrolētās Doņeckas apgabala puses aizbēguši. Viņi stāsta, ka te jūtoties drošāk, taču šī drošība ir relatīva – visu laiku ir sajūta, ka tepat, pārdesmit kilometru tālāk, regulāri notiek apšaudes un iet bojā cilvēki.
Tāpat Ieva tikās ar Ukrainas armijas kapelānu, kurš aizveda viņu uz ēku, kuras pagrabos kapelāns savulaik turēts un spīdzināts, pa mazo lodziņu redzot, kā pagalmā kaudzē tiek krauti biedru līķi.
Šobrīd kapelāns vairāk strādā ar jaunajiem, mazāk pieredzējušajiem Ukrainas armijas karavīriem, kuri bruņotajos spēkos iestājušies vien nesen. Viņš atzīst, ka kopš 2016. gada pieplūdums militārajā dienestā bijis ievērojams. Vienlaicīgi kapelāns turpina sniegt morālo atbalstu arī tiem karavīriem, kuri piedzīvoja kara šausmas 2014. gadā, jo psiholoģiskās traumas tik ātri nepazūd.
Ieva novērojusi, ka divu gadu laikā, kopš viņas iepriekšējās vizītes Ukrainā, īpaši valsts Austrumu daļā izveidoti daudzi Ukrainas armijas un policijas kontrolposteņi, kuros kontrolē iebraucošos un izbraucošos auto. Doņeckas apgabalā attīstīta arī cita drošības infrastruktūra, piemēram, uzstādīts ap 260 “gudro” kameru, kas atpazīst sejas, lai kontrolētu, vai teritorijā netiek iesūtīti prokrieviskie separātisti.
Ukraiņi atzinīgi vērtē arī Latvijas ilgstoši sniegto palīdzību un atbalstu Ukrainai, tai skaitā ticis minēts arī Nacionālo bruņoto spēku bijušā virskapelāna, tagad vecākā eksperta starptautiskās militāri reliģiskās sadarbības jautājumos Elmāra Pļaviņa vārds, kurš organizē humanitārās palīdzības sūtījumus uz Ukrainu, kā arī iepriekš kopā ar NBS Kapelānu un Psihologu dienestu sniedzis lielu atbalstu Ukrainas armijas kapelāniem un karavīriem. Savukārt Ukrainas Doņeckas apgabala policijas priekšnieka vietnieks atzinis, ka Ukrainas policijai cieša sadarbība izveidojusies arī ar Latvijas un Lietuvas iekšlietu struktūrām, tiek organizētas kopīgas apmācības par to, kā pastiprināt valsts drošību.
Tikmēr “Latvijas Televīzijas” Ziņu dienesta ārzemju ziņu redaktors Gints Amoliņš stāsta, ka kopš 2014. gada Ukrainā bijis vairākkārt. Valsts galvaspilsētā Kijevā, kas atrodas tālu no frontes līnijas, ikdienā šāvienu trokšņus nedzird, tāpēc arī sajūta, ka Austrumos joprojām turpinās karš, varbūt neesot tik izteikta. Savukārt Doņeckas apgabalā Austrumukrainā, kur līdz kontakta līnijai ir vien pārdesmit kilometru, noskaņojums ir citādāks.
“Lai arī kopš 2014. gada cilvēku apziņās karš vairs nav tik “karsts”, tas vienmēr ir klātesošs, jo tuvāk Austrumiem, kontaktlīnijai, jo cilvēku ikdienā šis bruņotais konflikts ir jūtamāks. Cilvēki ar to vienkārši sadzīvo. Tas, kas notiek patlaban – uzjundījis bažas un bailes, ka bruņotais konflikts var atkal kļūt “karsts”,” saka Gints. No vienas puses- nebūs jau pirmā reize, kad pie Ukrainas robežām ir spriedze, arī pagājušā gada pavasarī Krievija Ukrainas pierobežā sāka masveidā savilkt militāros spēkus un rīkoja militārās mācības, turklāt okupētajā Krimā pastāvīgi atrodas Krievijas karaspēks. Taču pēdējos mēnešos notiekošais raisījis pastiprinātas bažas, ka kaut kas tiešām varētu notikt.
Tomēr Ukrainas iedzīvotāju apņēmība sargāt savu valsti un teritoriju šobrīd ir ļoti augsta. Gints novērojis, ka ukraiņi, pirmkārt, paļaujas paši uz sevi un savu armiju, kas šo gadu laikā ir mainījusies un kļuvusi daudz stiprāka un kaujai gatavāka.
Arī Gints atzīst, ka Ukraina novērtē Rietumu sabiedroto, tai skaitā Latvijas palīdzību – gan sūtot savus instruktorus Ukrainas armijas virsnieku apmācībā, gan atbalstot ar bruņojumu un tehnoloģijām. Tāpat arī Ukraina pati turpina attīsta savas ieroču sistēmas, kā arī iepērk tās no citām valstīm, piemēram, nesen iegādāti Turcijā ražotie kaujas izlūkošanas trieciendroni "Bayraktar, kas operācijā Donbasā pirmo reizi izmēģināti pagājušā gada oktobrī. Kā G. Amoliņam teicis kāds ukrainis, pēc šī gājiena krievi esot sākuši mazliet baidīties.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka arī Latvija turpinās sniegt nemilitāra un militāra rakstura atbalstu, tai skaitā arī ieročus, Ukrainai. To, tiekoties ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Oleksandru Miščenko (Olexandr Mischenko), apstiprināja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Žurnālists atzīst, ka pēc šī Ukrainas apmeklējuma viņam visvairāk sirdi “aizķēris” tieši šis kareivīgais ukraiņu noskaņojums. “Faktiski visi, ar kuriem runāju – gan politiķi, gan armijas pārstāvji, gan cilvēki uz ielas izteica domu – mēs karu negribam, bet esam tam gatavi,” viņš rezumē.
