Laikā, kad Krievijas koncentrē karaspēku pie Ukrainas robežām, draudot valstī ar iespējamu jaunu iebrukumu, Krievija sākusi ievest karaspēku arī Baltkrievijā. Kā ziņo portāls “Intellinews”, tas varētu liecināt par Krievijas centieniem veidot pastāvīgu klātbūtni Baltkrievijā, kā arī būtu skaidrojams ar Minskas un Maskavas centieniem, savā veidā nodrošināt klātbūtni un režīma stabilitāti Baltirkevijā laikā pirms tā sauktā “Baltkrievijas konstitūcijas referenduma”.
Pagājušajā nedēļā Krievija turpināja piegādāt Baltkrievijai lielu daudzumu militārās tehnikas, un Krievijas Aizsardzības ministrija publicēja video, kurā redzamas vairākas pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas “Pantsir-S1”, kas ierodas Baltkrievijā. Šī tuvā/vidējā darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēma ir viena no efektīvākajām pasaulē. Paredzams, ka “Pantsir-S1” sistēmas tiks izvietotas dažādos lidlaukos Baltkrievijas dienvidaustrumos vai rietumos, tuvu Ukrainas, Polijas un Lietuvas robežām.
Baltkrievijas Aizsardzības ministrijai ārējā komunikācijā ir izdevies saglabāt vēsu prātu. Baltkrievijas Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks un aizsardzības ministra pirmais vietnieks ģenerālmajors Viktors Gulēvičs ārzemju aizsardzības atašejiem paredzētajā informatīvajā sanāksmē paziņoja, ka Baltkrievijas un Krievijas militārās mācības "Allied Resolve" nerada draudus ne Eiropas kopienai kopumā, ne kaimiņvalstīm jo īpaši. Pagājušās nedēļas sākumā Baltkrievijas Aizsardzības ministrija arī paziņoja, ka Krievijas bruņotie spēki pametīs Baltkrievijas teritoriju, tiklīdz mācības būs beigušās.
Pagājušajā piektdienā lielajā runā Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko izteica dažus komentārus, kas atšķīrās no viņa aizsardzības ministra nomierinošā mēģinājuma veidot sabiedriskās attiecības. Pēc A. Lukašenko domām, "iedibinātā pasaules kārtības sistēma faktiski ir pagātne", tā vietā kodolvalstis šodien centās panākt jaunas vienošanās, jo tās gatavojas 3. pasaules karam.
A. Lukašenko sacīja, ka, tā kā Rietumi no savas puses cenšas destabilizēt postpadomju reģionu, Baltkrievija ir spiesta stiprināt savas aizsardzības spējas. Pēc viņa domām, šajā hipotētiskajā karā neviens nebūtu uzvarētājs. Turklāt viņš sacīja, ka Baltkrievija un Krievija atdos Ukrainu slāviem, piebilstot: "Mēs to noteikti darīsim." Tomēr Baltkrievija iesaistītos karā tikai divu iemeslu dēļ, proti, ja Baltkrievija vai Krievija piedzīvos uzbrukumu.
Otrajā gadījumā Lukašenko teica, ka "Baltkrievija palīdzēs aizsargāt Krieviju sabiedroto līgumu ietvaros". Pašreizējo mācību mērķis esot tieši šāds: Savienības valsts aizsardzības "pārbaude". Viņš piebilda, ka vissvarīgākais ir nodrošināt militārās aizsardzības spēku Ukrainas virzienā.
Neraugoties uz bailēm no NATO, Krievija jau daudzus gadus ir atteikusies piegādāt Baltkrievijai modernas ieroču sistēmas, tostarp pretgaisa aizsardzības sistēmas un lidmašīnas. Tādējādi Baltkrievijas pretgaisa aizsardzības sistēma ir bijusi vāja, un tās sauszemes spēki ir palikuši bez gaisa atbalsta. Šāda politika ir palīdzējusi Maskavai turēt Minskas militārās spējas zem Krievijas kontroles.
Galvenā "Allied Resolve" mācību iezīme, šķiet, ir liela Krievijas pretgaisa aizsardzības spēku palielināšana Baltkrievijā, proti, ir ieradušās divas pretraķešu aizsardzības sistēmas “S-400” divīzijas, iznīcinātāji “Su-35” un pagājušajā nedēļā arī “Pantsir-S1”. Jau pagājušā gada septembrī A. Lukašenko paziņoja, ka Baltkrievija iegādāsies no Krievijas sistēmu “S-400”, taču vēl nav zināms, vai pretraķešu aizsardzības sistēmas paliks pie robežas ar Ukrainu līdz mācībām.
Šobrīd divas Savienības valsts militārās sastāvdaļas ir Reģionālā bruņoto spēku grupa (RGF) un Vienotā reģionālā pretgaisa aizsardzības sistēma (URADS). Pirmā ir organizējama tikai kara draudu gadījumā, bet otrā pastāv un darbojas miera laikā, un to varētu saukt par kompensāciju Baltkrievijas neesošajām pretgaisa aizsardzības spējām.
Iekšējais un ārējais politiskais mērķis
Krievija, iespējams, vēlas, lai "Allied Resolve" mācības tiktu rīkotas, lai izdarītu spiedienu uz Ukrainu, un, lai gan Baltkrievijai noteikti nav vajadzīgs karš ar Ukrainu, tai nav problēmu Ukrainu nedaudz iebiedēt, jo tas atbilst Minskas iekšpolitiskajiem mērķiem.
Iepriekš ziņots, ka Baltkrievijas konstitucionālais referendums notiks februārī, tieši tad, kad būs beigušās Krievijas un Baltkrievijas kopīgās mācības “Allied Resolve”. Daži eksperti ir apgalvojuši, ka Krievijas militārā klātbūtne referenduma laikā būs stabilizējošs faktors A. Lukašenko režīmam. Tas gan ir maz ticams, jo Baltkrievijas režīma represijas faktiski ir apturējušas jebkādas publiskas pretošanās izpausmes un trimdas opozīcija nav paziņojusi par plāniem rīkot protestus.
Visticamāk, ka Krievijas plāni izdarīt spiedienu uz Ukrainu vienkārši ir radušies Lukašenko izdevīgā laikā. Viņa pagājušās piektdienas, 28. janvāra, runa, visticamāk, bija domāta, lai atspoguļotu režīma stabilitāti un kontroli pār valsti, taču nekādi solījumi par valsts attīstību netika izteikti, tā vietā viņš tikai deklarēja nepieciešamību turpināt cīņu pret iekšējiem un ārējiem ienaidniekiem.
A. Lukašenko krasi pastiprinātā kara retorika un Krievijas bruņoto spēku izvietošana Baltkrievijā, visticamāk, ir Minskas vecās taktikas pastiprināšana.
Baltkrievijas režīms arī izspēlē savu galveno ģeopolitisko kaulēšanās instrumentu ar Krieviju, proti, Baltkrievijas militāro stratēģisko nozīmi. Pilnībā (gandrīz) izspēlējot šo kārti, Minska, visticamāk, cer saņemt tik ļoti nepieciešamo politisko un ekonomisko atbalstu no Maskavas vismaz līdz šā gada beigām.
