Krievijas virsnieku sabiedriskās sapulces priekšsēdētājs rezerves ģenerālpulkvedis Leonīds Ivašovs organizācijas vārdā nosūtījis atklātu vēstuli Krievijas autoritārajam prezidentam Vladimiram Putinam, pieprasot viņam atkāpties no amata un pārtraukt Krievijas valdošā režīma uzsākto situācijas eskalāciju pie Ukrainas robežām. Ģenerālpulkvedis L. Ivašovs norāda, ka gadījumā, ja Krievija izšķirsies iebrukt Ukrainā, tā riskē ne tikai izraisīt asiņainu konfliktu, kas prasīs desmitiem tūkstošu karavīru dzīvību abās karojošās pusēs, bet arī riskē ar Krievijas kā neatkarīgas valsts iziršanu.
Savā vēstulē L. Ivašovs norāda, ka pēdējos mēnešus cilvēce dzīvo kara gaidās. Viņš uzsver - karš ir neizbēgami saistīts ar cilvēcisku upuriem, postījumiem, lielu cilvēku masu ciešanām, ierastā dzīves veida iznīcību, kā arī valstu un tautu dzīvības nodrošināšanas sistēmu pilnīgu iznīcināšanu. Savukārt liela mēroga karš un tā izraisīšana uzskatāma par ārkārtīgi smagu noziegumu. “Tā nu ir noticis, ka šīs draudošās katastrofas centrā ir nonākusi Krievija. Tā vien šķiet, ka tas noticis pirmo reizi tās vēsturē,” viņš piebilst.
Ģenerālpulkvedis L. Ivašovs atgādina, ka agrāk Krievija, tostarp PSRS iesaistījās piespiedu konfliktos - gadījumā, kad neatlika citas iespējas. Taču tagad Krievija plāno doties karā laikā, kad tā pati saskaras ar valsts tālākai pastāvēšanai izšķirošām iekšējām problēmām, piemēram, demogrāfisko krīzi un augstu iedzīvotāju mirstību.
“Mūsuprāt tieši šis ir galvenais drauds Krievijas federācijai. Tomēr šie draudi ir iekšēji, kas izriet no neveiksmīgā valsts pārvaldes modeļa, valsts varas pārvaldes zemās kvalitātes un stāvokļa sabiedrībā. Turklāt šo draudu avoti ir iekšēji: valsts ilgtspējas modeļa nespēja, valsts pārvaldes sistēmas neprofesionālietāte, kā arī sabiedrības pasivitāte un neorganizētība. Šādos apstākļos ilgstoši nespēj izdzīvot neviena valsts,” viņš atzīst.
Ģenerālpulkvedis L. Ivašovs atzīst, lai arī Krievija, kā jebkura valsts turpina saskarties ar ārējiem draudiem, tie nav tik kritiski, lai radītu draudus Krievijas valstiskuma pastāvēšanai. “Vēl aizvien pastāv stratēģiskā stabilitāte. Kodolieroči tiek stingri un droši kontrolēti, savukārt NATO spēku klātbūtne netiek palielināta, un tie neizrāda bīstamu aktivitāti,” viņš secina
Ģenerālpulkvedis L. Ivašovs arī atgādina - Ukraina kļuva par neatkarīgu valsti PSRS sabrukuma rezultātā, kurā izšķirošo lomu spēlēja tieši Krievija bijušā prezidenta Borisa Jeļcina vadībā. Turklāt, kā pilntiesīgai ANO dalībvalstij, Ukrainai ir tiesības pašai noteikt savas individuālās un kolektīvās aizsardzības prioritātes.
Krievijas Virsnieku sabiedriskās sapulces vadītājs arī uzsver - Krievijas vadība līdz šim nav oficiāli atzinusi Austrumukrainas Kremļa finansēto teroristu grupējumu – tā saukto “Doņeckas tautas republiku” (DNR) un “Luhanskas tautas republiku” (LNR) rīkoto referendumu rezultātus par pievienošanos Krievijai. Turklāt oficiālajā līmenī, Minskas sarunu procesa gaitā, Krievijas pārstāvji vairākkārt uzsvēruši šo teritoriju piederība Ukrainai.
“Tāpat ne reizi vien augstākajā līmenī izteikti centieni veidot un uzturēt normālas attiecības ar oficiālo Kijevu, īpaši neizdalot Krievijas attiecības ar DNR vai LNR.. Turklāt jautājums par, it kā oficiālās Kijevas veikto genocīdu Ukrainas Dienvidaustrumu reģionos, nav skatīts nedz ANO ne EDSO,” viņš piebilst.
L. Ivašovs norāda, dabīgi, lai Ukraina turpinātu būt Krievijai draudzīga valsts, būtu nepieciešams tai praktiski nodemonstrēt Krievijas valsts pārvaldes un varas sistēmas priekšrocības. “Tomēr Krievijas Federācija nav spējīga nodrošināt šādu piemēru. Tās attīstības modelis un ārpolitiskās sadarbības mehānismi drīzāk dara pretējo – panāk teju visu kaimiņvalstu attālināšanos,” viņš raksta.
Kā piemēru šādai neveiksmīgai Krievijas politikai, ģenerālpulkvedis L. Ivašovs min Krimas un Sevastopoles nonākšanu Krievijas sastāvā. “Vēl aizvien starptautiskā sabiedrība šo teritoriju uzskata par Ukrainai piederošu. Tas pārliecinoši pierāda Krievijas ārpolitikas mazspēju un Krievijas iekšpolitikas starptautisko nepievilcību,” viņš atzīst.
Savā vēstulē V. Putinam, ģenerālpulkvedis L. Ivašovs arī min pašai Krievijai bīstamus scenārijus, ja Kremlis izšķirsies iebrukt Ukrainā.
Viņš atgādina, ka vēl nesen NATO ietilpstošās Turcijas prezidents Redžips Tajips Erdogans visai skaidri ir paziņojis, kura pusē militāra konflikta gadījumā nostāsies un karos Turcija. “Jau tagad var pieņemt, ka divām Turcijas armijām un flotei tiks pavālēts “atbrīvot” Krimu un Sevastopoli, kā arī, iespējams, iebrukt Kaukāzā,” pieļauj Krievijas Virsnieku sabiedriskās sapulces priekšsēdētājs.
“Nedz prezidents, nedz valdība un Krievijas aizsardzības ministrija nevar izlikties neredzam šādas sekas. Tādējādi rodas jautājums: Kādi ir patiesie spriedzes un provokāciju mērķi, kas nostāda valsti kara priekšā, kas draud pāraugt plaša mēroga karā,” vaicā ģenerālpulkvedis L. Ivašovs.
Viņš norāda, par to, ka šāds konflikts varētu notikt, saskaņā ar organizācijas vērtējumu, liecina gan koncentrētā karaspēka apjoms, gan karaspēka sastāvs, kas no katras puses jau ir sasniedzis ne mazāk kā 100 tūkstošu vīru. “Turklāt jāņem vērā, ka Krievija, pārsviežot karaspēku uz Ukrainas robežām faktiski atstāj nepiesegtas iespējamam uzbrukumam savas Austrumu robežas,” piebilst ģenerālpulkvedis L.Ivašovs.
“Tieši karš ir tas līdzeklis, kas šo “uzdevumu” var izpildīt vislabāk. Tas uz laiku pie dzīvības var noturēt antinacionāli orientēto varu Krievijā, palīdzot tai pietuvinātajiem savā īpašumā saglabāt no tautas salaupītās bagātības. Citu izskaidrojumu mēs vismaz pagaidām neredzam,” vēstulē uzsver Krievijas Virsnieku sabiedriskās sapulces vadītājs.
Vēstules noslēgumā L. Ivašovs atspoguļo organizācijas izvirzītās prasības.
Tāpat Krievijas Virsnieku sabiedriskā sapulce vēstulē vēršas pie visiem Krievijas bruņoto spēku rezerves karavīriem un Krievijas pilsoņiem, aicinot izrādīt modrību, organizēt un atbalstīt Krievijas Virsnieku sabiedriskās sapulces prasības, aktīvi uzstāties pret kara propagandu, kā arī nepieļaut iekšēja konflikta izraisīšanu Krievijā, kura apspiešanā tiktu izmantoti bruņotie spēki.
Sargs.lv jau rakstīja, ka pēdējo mēnešu laikā aizvien vairāk Rietumvalstis izsaka bažas par iespējamu Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Saskaņā ar Rietumvalstu un Ukrainas militāro izlūkdienestu aplēsēm, Krievija pie Ukrainas robežām un Baltkrievijā sapulcējusi vismaz 130 tūkstošu vīru lielu kontingentu, kā arī izvietojusi kaujas tehniku, kas ir gatava iebrukuma īstenošanai.
Rietumvalstis, tostarp Latvija, uzsākušas piegādāt Ukrainai aizsardzības ieročus, vienlaikus draudot Krievijai ar jaunām ekonomiskajām sankcijām, ja tā uzsāks kārtējo plaša mēroga iebrukumu.
