Lielbritānija trešdien paziņoja, ka ir gatava nosūtīt vēl 1000 karavīru, lai risinātu iespējamas ar Ukrainu saistītas humānās krīzes.
Kā pirms premjerministra Borisa Džonsona došanās vizītē uz Poliju un tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu pavēstīja Dauningstrīta, Džonsons apsolīs gatavības izsludināšanu vēl 1000 britu karavīru Lielbritānijā, lai atbalstītu humānās operācijas reģionā, ja tas būs nepieciešams.
Džonsons arī apsolīs vairāku gaisa spēku iznīcinātāju nosūtīšanu uz Eiropas dienvidiem un divu karaflotes kuģu nosūtīšanu uz Vidusjūras austrumiem.
Trešdien Maskavā ieradās Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa, lai apliecinātu vēstījumu, ka Krievijai Ukrainas krīzē ir jāizvēlas miera ceļš vai jārēķinās, ka būs "masīvas konsekvences" ar Rietumu sankcijām.
Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
ASV prezidents Džo Baidens vēl 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
Eiropas līderi pēdējās dienās sākuši paust zināmas cerības, ka nesenās bažas par plaša kara izraisīšanos tuvāko dienu vai nedēļas laikā sāk mazināties, pateicoties intensīvam diplomātiskam spiedienam.
