Lielbritānija apsver iespēju nosūtīt “simtiem” karavīru uz Igauniju, Latviju un Lietuvu, jo spriedze starp Krieviju un Ukrainu turpina pieaugt, līdz ar to potenciāli apdraudot arī apkārtējā reģiona drošību, atsaucoties uz britu izdevumu “The Times”, raksta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR.ee”.
Kā raksta “The Times”, NATO dalībvalstis iepriekš ir rīkojušas augsta līmeņa sarunas par to, vai pastiprināt savu klātbūtni Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Jaunākie plāni paredz, ka īsā laikā šajā reģionā varētu tikt izvietoti “simtiem” Lielbritānijas bruņoto spēku karavīru.
Izdevums, atsaucoties uz britu aizsardzības avotu, raksta, ka tiekot domāts, kā karavīru skaitu palielināt gan jau esošās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas ietvaros, gan papildus tai.
Jau ziņots, ka Lielbritānija ir vadošā valsts Igaunijā izvietotajai NATO kaujas grupai, kamēr Latvijā izvietotās NATO kaujas grupas vadošā valsts ir Kanāda, Lietuvā – Vācija, bet Polijā – ASV. Pašlaik Igaunijā uzturas ap 830 britu karavīru, bet Polijā ap 140.
NATO kaujas grupa Latvijā ir visplašāk pārstāvētā, jo tās sastāvā uz rotācijas pamata dien 10 sabiedroto valstu karavīri, kamēr Lietuvā esošajā NATO kaujas grupā bez pašas Lietuvas ietilpst 7 valstis, Igaunijā – 3, bet Polijā dien karavīri no četrām NATO dalībvalstīm.
Arī Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa pagājušajā nedēļā atzina, ka NATO spriež par iespējām nosūtīt vairāk karaspēka uz mūsu reģionu, to pašu apstiprinājis arī Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets.
NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Baltijā un Polijā izvietotas kopš 2017. gada. Par šādu atturēšanas soli NATO izlēma pēc tam, kad Krievija iebruka Ukrainā 2014. gadā.
Jau ziņots, ka viena no Krievijas pieprasītajām “drošības garantijām” NATO ir militāro spēku izvešana no Baltijas reģiona, kas faktiski nozīmētu, ka te nedrīkstētu uzturēties ne NATO kaujas grupas karavīri, ne tikt realizētas kādas kopīgas militārās mācības.
