Igaunijas Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka gadījumā, ja NATO izvietos vairāk karaspēka pie savas austrumu robežas, Igaunija nodrošinās, lai pastāvīgi izvietotajiem sabiedroto karavīriem būtu nodrošinātas mītnes vietas, Igaunijas sabiedriskajam medijam ”ERR.ee” skaidroja ministrijas pārstāvji.
Aizsardzības investīciju centra Infrastruktūras departamenta direktore Heilika Reinvarta sacīja, ka kazarmas tiek būvētas atkarībā no izvietoto karavīru skaita un ka tukšu ēku būvniecība būtu nodokļu maksātāju naudas izšķiešana.
Aizsardzības ministrijas kanclers Kusti Salms sacīja, ka NATO karaspēka palielināšana pie tās robežām ar Krieviju, iespējams, nenozīmēs vairāk vienību Igaunijā. Tā vietā varētu būt saprātīgāk izvietot vienības Rumānijā, lai uzlabotu militāro efektivitāti.
Viņš norādīja uz NATO reaģēšanas spēkiem un sacīja, ka Igaunija ir gatava uzņemt 5000 sauszemes brigādes karavīru. "Mēs esam izveidojuši sabiedroto uzņemšanas zonu Tapā, kur var izkraut un izsniegt visu ekipējumu un ieročus. No turienes vienības varētu pārvietoties uz savām atrašanās vietām," sacīja Salms.
Kanclers sacīja, ka visiem karavīriem būs, kur gulēt, un ka ir konteineri un teltis, ja kazarmas būs pilnas. "Ja sabiedrotie lems par lielāku vienību izvietošanu, lai uzlabotu militāro efektivitāti reģionā, tad tāpat tās negulēs kazarmās," norādīja Salms.
Tajā pašā laikā viņš sacīja, ka ir nepieciešams izveidot vairāk kazarmu, ja vienību skaits palielināsies. "Kad šeit ieradās pašreizējā Lielbritānijas vadītā NATO kaujas grupa, lēmums tika pieņemts 2016. gada vasaras beigās, un sabiedrotie ieradās 2017. gada aprīlī. Šajā laikā mēs varējām attīstīt infrastruktūru. Tas ir ātrs un nozīmīgs sasniegums. Es ne mirkli nešaubos, ka mēs to varam darīt atkal, ja radīsies tāda nepieciešamība," sacīja Aizsardzības ministrijas amatpersona.
