Ukraina 11. februārī ir pieprasījusi Krievijai sniegt detalizētu skaidrojumu par Krievijas militārajām aktivitātēm Ukrainas pierobežā un okupētajā Krimas pussalā. Krievija, ignorējot Vīnes dokumentā noteiktās procedūras, tai skaitā, 48 stundu noteikto laika limitu, atbildēja noraidoši, noliedzot jebkādu neparastu militāru aktivitāšu veikšanu un nosaucot Ukrainas paustās bažas par provokatīvām. Klaji ignorējot Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Vīnes dokumentā noteikto, Krievija informēja Ukrainu, ka atbildi uz Ukrainas iesniegtajiem jautājumiem par savām militārajām aktivitātēm nesniegs.
Ukraina, izmantojot EDSO Vīnes dokumenta 3.nodaļā noteiktā krīzes un risku novēršanas mehānisma sniegtās iespējas, nekavējoties izsūtīja Krievijai uzaicinājumu uz konsultācijām, lai saņemtu no Krievijas atbildi uz Ukrainas iesniegtajiem jautājumiem. Vīnes dokumenta 3.nodaļā noteiktais krīzes un risku novēršanas mehānisms paredz dalībvalstīm pienākumu sniegt detalizētu skaidrojumu par neierastām militārajām aktivitātēm, ja to pieprasa cita EDSO dalībvalsts.. Latvija atbalsta Ukrainu tās centienos atrisināt situāciju un izmantot Vīnes dokumentā sniegtās krīzes un risku novēršanas iespējas, un kopā ar citām EDSO dalībvalstīm piedalīsies minētajā sanāksmē un paudīs savu viedokli.
Krievija noraida visus Rietumu politiskos un diplomātiskos centienus atrisināt konfliktu un turpina eskalēt situāciju.
Arī 2014. gadā, kad Krievija koncentrēja spēkus pie Ukrainas robežām, Ukraina bija pieprasījusi oficiāli iedarbināt EDSO krīzes mehānismu, taču Krievija nesniedza detalizētu skaidrojumu par tās neparastajām militārajām aktivitātēm un neieradās uz Ukrainas trim sasauktajām EDSO konsultāciju sanāksmēm. 2014. gada notikumi un Krimas aneksija iezīmē, ka arī 2014. gadā Ukrainas bažas bija pamatotas. Tas vēlreiz apliecina Krievijas eskalācijas taktiku un nevēlēšanos mazināt drošības riskus Eiropā.
Aizsardzības ministrija jau tika ziņojusi, ka šādu informācijas pieprasījumu Baltijas valstis iesniegušas arī Baltkrievijai, lūdzot skaidrot mācību “Union Resolve-2022” apjomu, uz kuru saņemtā atbilde ir neapmierinoša. Tāpēc Latvija, Lietuva un Igaunija pieprasa tikšanos ar Baltkrieviju EDSO formātā 14. februārī, un tajā tiks atkārtoti pieprasīts sniegt informāciju par mācību norisi.
Krievija turpina pulcēt karaspēku ne tikai pie Ukrainas robežām, bet arī okupētajās Ukrainas teritorijās un Baltkrievijā, kā arī Krievija un Baltkrievija sākušas bruņoto spēku mācības “Union Resolve-2022”, kurās iesaistīti vismaz 30 000 Krievijas karavīru, kas ir virs EDSO Vīnes dokumenta 13 000 karavīru ziņošanas sliekšņa. Tāpat jāuzsver, ka Baltkrievija un Krievija, minot Covid-19 kā galveno argumentu, ir apturējušas bruņojuma kontroles aktivitātes, taču pandēmijas izaicinājumi neliedz koncentrēti pulcēt apjomīgu skaitu karavīru Ukrainas pierobežā un Baltkrievijā.
