Pirms rītdien gaidāmās NATO aizsardzības ministru tikšanās NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atzinis, ka Kremlis ir devis nelielus signālus, ka centieni risināt Krievijas radīto krīzi diplomātiskā ceļā, nav pilnība izsmelti. “Sargs.lv” jau rakstīja par Krievijas ziņoto, ka tā it kā atvelk daļu karaspēka no Ukrainas pierobežas, taču realitātē tas būtisku pienesumu situācijas deeskalēšanā nav devis.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirms rītdienas gaidāmās NATO aizsardzības ministru tikšanās ir atzinis, ka no Maskavas ir signāli, ka diplomātija būtu jāturpina un, ka tas dod pamatu piesardzīgam optimismam, lai gan līdz šim mēs neesam redzējuši nekādas pazīmes, kas liecinātu par situācijas deeskalāciju uz vietas.
“Šobrīd Krievija ir gatava uzsākt uzbrukumu, taču tai ir iespēja arī atvilkt karaspēku un risināt šo radīto krīzi diplomātiskā ceļā,” preses konferencē skaidroja NATO ģenerālsekretārs.
J. Stoltenbergs atzina, ka šodienas paziņojums par Krievijas karaspēka daļēju pārvietošanu tālāk no Ukrainas robežām nav vērā ņemams faktors situācijas uzlabošanai.
NATO ģenerālsekretārs uzrunā norādīja uz vēl kādu satraucošu faktoru, proti, Ķīnas un Krievijas attiecību paplašināšanos. Šādu saišu pastiprināšana rada bažas arī par NATO drošību, ko apliecina arī abu valstu kopīgās militārās mācības.
Ģenerālsekretārs pirms sanāksmes pauda apņēmību turpināt Krievijas radīto krīzi risināt diplomātiskā ceļā. NATO un sabiedrotie spēki regulāri ir atspoguļojuši Krievijas darbības un ziņojuši par potenciālajām provokācijām, lai padarītu grūtāku Krievijas operāciju veikšanu vai pat atturētu to no tālākas virzības.
Aizsardzības ministri sanāksmē tiksies ar kolēģiem no Ukrainas un Gruzijas, lai apspriestu drošības situācijas pasliktināšanos Melnās jūras reģionā. Tāpat ir plānots tikties arī ar NATO partneriem – Somiju un Zviedriju. Samita noslēgumā tiks apspriesta jaunā NATO stratēģiskā koncepcija, kas tiks pieņemta Madrides samitā jūnijā.
