NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien paziņoja, ka Krievija turpina koncentrēt savus spēkus pie Ukrainas robežām, neskatoties uz Maskavas paziņojumiem, ka tā daļu karaspēka, kas izvietots pie Ukrainas robežām, pārceļ no mācībām atpakaļ uz bāzēm.
"Tieši pretēji, izskatās, ka Krievija turpina spēku palielināšanu," reportieriem Briselē pirms NATO aizsardzības ministru sanāksmes pavēstīja Stoltenbergs. "Mēs redzam, ka viņi ir palielinājuši karavīru skaitu un ceļā ir vēl vairāk karavīru."
"Mēs esam dzirdējuši no Maskavas par gatavību turpināt diplomātiskos centienus, taču līdz šim mēs neesam redzējuši nekādu deeskalāciju uz vietas," sacīja Stoltenbergs.
NATO turpinās novērot situāciju un uzstāt uz diplomātiju, viņš piebilda.
Krievijas Aizsardzības ministrija otrdien pavēstīja, ka daļa karavīru un bruņojuma atgriežas atpakaļ bāzēs plānoto manevru noslēgumā, bet trešdien ziņoja, ka karavīri atgriežas bāzēs no mācībām okupētajā Krimā.
Kā otrdien norādīja Francijas prezidenta Emanuela Makrona birojs, Francijas prezidents un viņa ASV kolēģis Džo Baidens ir vienisprātis, ka jāgūst pierādījumi par Krievijas apgalvojumiem, ka tā sākusi atvilkt karaspēku no Ukrainas robežām.
Svarīgi ir saglabāt "nevainojami koordinētu" politiku pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, telefonsarunā, kas ilga aptuveni stundu, uzsvēra līderi.
"Nedēļu pēc prezidenta Makrona brauciena [uz Maskavu un Kijevu], mēs redzam, ka ir zināms pamats cerībai," teikts Elizejas pils paziņojumā.
Šāds sākums "deeskalācijas kustībai atbilstu tam", ko Putins pagājušajā nedēļā sacīja Makronam sarunās Maskavā, norādīja Makrona birojs.
Šobrīd Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām vairāk nekā 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
