Vairākas nedēļas ilgie Rietumvalstu brīdinājumi sāka piepildīties pirmdien, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu karaspēkam okupēt divus Krievijas nelegāli kontrolētos reģionus Ukrainas austrumos. Eiropas drošības kārtība tagad ir apdraudēta, jo nav zināms, vai Krievijas karaspēks apstāsies tikai pie frontes līnijas, kas nošķir Krievijas okupēto daļu no Ukrainas valdības kontrolētās teritorijas, jeb ies tālāk.
Strauji mainoties situācijai “Atlantic Council” eksperti vērtē, ko šis bīstamais brīdis nozīmē Ukrainai, Eiropai un pasaulei kopumā.
Laiks piemērot stingras sankcijas
“Atlantic Council” Eirāzijas centra vecākais direktors un bijušais ASV vēstnieks Ukrainā Džons Herbsts norāda, ka Vladimirs Putins nevienu nepārsteidza, kad atzina Doņeckas un Luhanskas tautas republiku "neatkarību". Viņa paziņojums arī skaidri parādīja, ka viņam ir plāni attiecībā uz citām neatkarīgām valstīm, kas radās, sabrūkot Padomju Savienībai. Un, kā mēs redzējām līgumu projektos, ko Krievija nosūtīja Amerikas Savienotajām Valstīm un NATO, viņa plāni attiecas arī uz bijušā Varšavas pakta valstīm. Tas ir apstiprinājums tam, ka piekāpšanās Maskavai Ukrainā neapmierinās Putina apetīti pēc teritorijām un provokācijām.
Ir ārkārtīgi svarīgi, ko turpmāk darīs ASV, NATO un Eiropas Savienība. Putins ir veicis būtisku provokāciju. Ja Rietumu reakcija būs tikai retoriska, Putins sajutīs vājumu, un iespējama eskalācija. Rietumiem ir jāreaģē nekavējoties. Tas nozīmē, ka nekavējoties jāpiemēro sankcijas. Šķiet, ka Džo Baidena administrācija noteiks sankcijas pret saimniecisko darbību teritorijās, kuras V. Putins tikko atzina par neatkarīgām. Ja atbildes reakcija būs tikai tāda, Amerikas Savienotās Valstis, pašas sev negribot, aicinās Maskavu uz turpmāku eskalāciju. Administrācija tagad apgalvo, ka pēc apspriešanās ar sabiedrotajiem un partneriem par šo pēdējo provokāciju tiks noteiktas papildu sankcijas.
ASV ir arī skaidri jānorāda, ka Maskavai uzsākot jaunu lielu ofensīvu, tiks piemērotas daudz bargākas sankcijas. Tām jāietver sankcijas pret Krievijas otrreizējo parādu tirgu un izslēgšanu no SWIFT finanšu sistēmas. Turklāt ir pienācis laiks nosūtīt vēl vairāk NATO spēku un tehnikas uz alianses austrumu flangu. Visbeidzot, Dž. Baidena administrācijai būtu jāmaina lēmums nepalīdzēt evakuēt amerikāņu civiliedzīvotājus no Ukrainas. Ja V. Putins atkal iebruks, tūkstošiem amerikāņu tur būs iesprostoti, un ASV bruņotajiem spēkiem ir sena vēsture savu pilsoņu glābšanā bīstamos apstākļos. Šāda operācija arī sarežģītu Krievijas plānus.
Neļaujiet sevi apmānīt ar “miera uzturētājiem”
“Atlantic Council” Eirāzijas centra nerezidējošais vecākais pētnieks, globālo lietu analītiķis un EDSO misijas Donbasā bijušais dalībnieks Mihaels Bociurkivs uzsver, ka V. Putina rīcība pirmdienas vakarā faktiski formalizē kontroli pār to teritoriju Ukrainas austrumos, ko viņš patiesībā kontrolē kopš 2014. gada, kad Krievijas atbalstītie kaujinieki tur iebruka pirmo reizi.
Deklarācija par Doņeckas un Luhanskas "neatkarības" atzīšanu nav liels pārsteigums. V. Putins zināja, ka viņš var veikt teritoriju sagrābšanu, ja Rietumi neizvērsīs nopietnas sankcijas, par kurām tie runā jau vairākas nedēļas. ASV prezidenta Džo Baidena pirmdienas paziņojums par jaunu sankciju noteikšanu attiecībā uz tirdzniecību un finansēšanu abās okupētajās teritorijās ir pārāk nenopietns un nokavēts. Šobrīd piemērotās ASV sankcijas skars visus, kas okupētajās teritorijās veic uzņēmējdarbību, galvenokārt ar Krieviju saistītus uzņēmumus un privātpersonas. Daudzi, tostarp arī es, apgalvo, ka Krievija zināmā mērā ir sevi aizsargājusi pret šādām sankcijām. Maskavā Džo Baidena sankcijas tiks interpretētas kā vājas un var veicināt turpmāku agresiju. Kad V.Putins sajūt vājumu, viņš vēl vairāk meklē vājās vietas.
Deklarācijā ir arī aicinājums Krievijas "miera uzturētājiem" iebraukt abās teritorijās. Tas ir solis tieši no Krievijas rokasgrāmatas, lai formālu militāru pārņemšanu padarītu par miermīlīgu operāciju. Neviens netiks apmānīts.
Visbeidzot, Krievijas solis Donbasā liek apšaubīt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) īpašās novērošanas misijas (SMM) Ukrainā nākotni. SMM spēju turpināt īstenot savas pilnvaras jau ierobežoja ASV un Apvienotās Karalistes sasteigtais lēmums atsaukt savus pilsoņus. Vai misija var droši un likumīgi turpināt uzraudzīt situāciju okupētajās teritorijās tagad, kad tās ir "neatkarīgas" un nav EDSO daļa?
Putina četru daļu hibrīdkara plāns
“Atlantic Council” Skovkrofta Tuvo Austrumu drošības iniciatīvas vecākais padomnieks un bijušais ASV Iekšzemes drošības ministrijas sekretāra palīga vietnieks terorisma apkarošanas politikas jautājumos Tomass S. Vorriks uzskata, ka V. Putina lēmums - nosūtīt karaspēku uz Ukrainas Austrumu provincēm - Doņecku un Luhansku nav ne pirmais, ne pēdējais solis šajā hibrīdkara kampaņā.
“Paturiet prātā, ka tā ir hibrīdkara darbība, proti, Putina mērķis ir stratēģiska uzvara gan pār Ukrainu, gan Rietumiem, nevis taktiska rīcība, pārvietojot karaspēku uz Doņecku un Luhansku,” viņš uzsver.
V.Putins ir izmantojis dezinformāciju un viltus karoga operācijas, lai Krievijas iedzīvotājiem attaisnotu militāro rīcību, pat ja Džo Baidena administrācija ir veiksmīgi diskreditējusi VPutina rīcību.
V. Putins ir veicis atklātu militāru darbību, taču pret teritoriju, kuru Kijeva nekontrolē. V. Putins vēl nav uzsācis visaptverošu kampaņu, lai ieņemtu Kijevu, kas ļautu viņam izveidot marionešu valdību un apturēt turpmākās Ukrainas attiecības ar Rietumiem, bet tas izraisītu postošas sankcijas.
Tāpēc nākamais V. Putina hibrīdkara posms, visticamāk, būs diplomātija, lai mēģinātu panākt reālas piekāpšanās no Ukrainas un Rietumiem bez reālas invāzijas.
Vai V. Putins sagaidīs ceturtdienas Entonija Blinkena un Sergeja Lavrova tikšanos vai Džo Baidena un V. Putina samitu, zina tikai pats V. Putins.
Kā sasniegt pareizos Krievijas sāpju punktus
“Atlantic Council” nerezidējošais vecākais pētnieks Padomes Skovkrofta Tuvo Austrumu drošības iniciatīvas praksē Aruns Ijers uzskata, ka nepārsteidzošais V. Putina oficiālais solis atzīt Doņeckas un Luhanskas neatkarību, kā arī tam sekojošais rīkojums izvietot karaspēku šajās Krievijas atbalstītajās "tautas republikās" šķiet ievērības cienīgs, un tas kalpos Krievijas radītās starptautiskās krīzes turpmākai eskalācijai.
Taču vēl satraucošāka ir V. Putina lietotā retorika, tostarp pirmdien izskanējušais paziņojums par Ukrainu kā vēsturisku Krievijas daļu, kas nelikumīgi atņemta Maskavai un ko pārvalda ASV un Rietumu kontrolēts marionešu režīms. Ugunīgā retorika liecina, ka ar Doņecku un Luhansku Putinam galu galā nepietiks.
Viena no daudzajām iespējām varētu būt vēršanās pret kādu ievērojamu Krievijas oligarhu V. Putina ietekmes lokā, un tā varētu ietvert koordinētu individuālu sankciju režīmu, aktīvu konfiskāciju, ceļošanas ierobežojumus, iesaldēt līdzekļus un plašāk liegt piekļuvi jebkādām privilēģijām, kas oligarhiem un viņu ģimenēm ir pieejamas Rietumos. Šai intensitātei būtu jākļūst par pietiekamu piemēru, lai tā piesaistītu V.Putina elites atbalstītāju nopietnu uzmanību. Galu galā šāda rīcība Krievijas elitei (kuras atbalsts V.Putinam ir vajadzīgs) dod signālu, ka ASV un tās sabiedrotie var padarīt un padarīs Krievijas oligarhu par bezvērtīgu jebkurā citā vietā, izņemot Krieviju, ja vien viņi nepārliecinās V.Putinu rīkoties saskaņā ar starptautiskajām normām. Iespēju ir daudz, bet ASV ir efektīvi jāiedarbojas uz pareizajiem sāpju punktiem, lai būtu kaut kādas izredzes stabilizēt šo situāciju.
Putins demonstrē taktisko prasmi, bet stratēģisko pārrēķinu kļūdas
“Atlantic Council” darbinieks un bijušais ASV vēstnieks Polijā Daniels Frīds norāda, ka V. Putina vēršanās pret Ukrainu bija klasisks skumju stāstīšanas nonsenss. Un viņa Doņeckas un Luhanskas marionešu režīmu atzīšana bija paredzams solis. Ja neņemam vērā viņa lielīšanos, V. Putins ir prasmīgs taktiķis, un šķiet, ka viņš ir novērtējis savu agresiju tā, lai tā būtu tieši zem ASV rīcības sliekšņa. Sankcijas, par kurām ASV pirmdien paziņoja pret Krievijas marionešu režīmiem, ir tikai simboliskas. Džo Baidena komanda sankciju triecienu pataupa pilnīgai Krievijas invāzijai Ukrainā. Tas varētu notikt, un ASV to sagaida.
Viņaprāt, V. Putins ir mazāk stratēģisks. Viņš ir atsvešinājis ukraiņus, iedragājis atlikušo Vācijas atbalstu bezgalīgai izpratnei par Krieviju un, ja viņš uzsāks pilnīgu iebrukumu, viņš riskē izraisīt pretestību pašā Krievijā. Pirms četrdesmit gadiem Kremlis bija atguvis kontroli pār Poliju, kad tās komunistiskie līderi izsludināja kara stāvokli. Tagad V.Putins cenšas atgūt varu pār Ukrainu. Iespējams, ka nākotne nepieder V. Putinam tik ļoti, kā viņš pats domā. Taču ASV ir jācīnās ar V. Putina pašreizējo uzbrukumu Ukrainai un Eiropai.
Nepārspīlēsim vārdus: Tas ir iebrukums
Pulkvežleitnants Taisons Vetzels, “Atlantic Council” ASV Gaisa spēku vecākais eksperts norāda, ka pirmās un vēl neapstiprinātās ziņas liecina, ka Krievijas bruņotie spēki naktī uz pirmdienu sāka strauju bruņoto spēku un tehnikas pārvietošanu uz Doņecku un Luhansku. Šie acīmredzamie soļi kopā ar V.Putina veikto okupēto republiku atzīšanu par neatkarīgām ir noveduši pie šo teritoriju de facto Krievijas "aneksijas".
“Daudziem būs viegli apgalvot, ka situācija uz vietas būtībā nav mainījusies, jo Krievija vienkārši ir palielinājusi bruņoto spēku skaitu reģionos, kurus tā ir okupējusi astoņus gadus. Šāda argumentācija mazina Putina rīcību un var tikt izmantota, lai attaisnotu ASV un tās sabiedroto un partneru bezdarbību. Lai gan tam trūkst "šoka un baiļu" elementa, ko daudzi ir gaidījuši no militāras invāzijas, tomēr pirmdien notika tieši invāzija,” uzsver Pulkvežleitnants T. Vetzels.
Tas ir būtisks pārbaudījums uz noteikumiem balstītai starptautiskajai kārtībai. Vai Krievijai tiks ļauts pārzīmēt savas robežas pēc saviem ieskatiem? Amerikas Savienotajām Valstīm un to starptautiskajiem partneriem būtu nekavējoties jāizmanto dažādi valsts varas instrumenti, lai uzliktu Krievijas režīmam augstas izmaksas, pauž eksperts.
