Krievijas politiķu, biznesa un finanšu elitē jūtamas pirmās neapmierinātības pazīmes ar Kremļa diktatora Vladimira Putina uzsākto pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā, kura rezultātā Rietumvalstis pret Krievijas ekonomiku noteikušas līdz šim vissmagākās ekonomiskās sankcijas vēsturē.
Savā “Telegram” kanālā V.Putinam pietuvinātais Krievijas oligarhs Oļegs Deripaska paziņojis, ka Krievijā pienācis laiks izbeigt "visu šo valsts kapitālismu" un mainīt tās politisko virzienu.
Pret Krievijas agresiju Ukrainā izteikušies vēl vismaz trīs Krievijas Valsts Domes deputāti - Krievijas Federācijas Komunistiskās partijas pārstāvji Vjačeslavs Markajevs, Oļegs Smoļins un Mihails Matvejevs, diplomāts, Krievijas delegācijas ANO klimata jautājumos vadītājs Oļegs Aņisimovs, kā arī baņķieris un Rietumvalstu ekonomiskajām sankcijām pakļautās “Alfa-Bank” līdzīpašnieks Mihails Fridmans.
Vienlaikus jāapzinās, ka par nopietnu šķelšanos elitē, kas varētu rezultēties ar režīma maiņu, pagaidām runāt ir pāragri. Turklāt potenciālie apvērsuma organizētāji elitē, iespējams, ir neitralizēti, uztaisot kolektīvās atbildības un vainas izrādi daļēji publiskās Krievijas Federācijas Drošības padomes sēdes formātā 21.februārī. Šajā sēdē vairums Drošības padomes locekļu demonstrēja bezierunu paklausību un akceptu – sākot ar Krievijas Valsts domes spīkeri Vjačeslavu Volodinu, kurš jau Krievijas prezidenta Vladimira Putina ievadvārdu laikā apmierināti smaidīja un māja ar galvu, un beidzot ar “Rosgvardija” vadītāju, bijušo V.Putina miesassargu Viktoru Zolotovu, kurš skaidri uzsvēra, ka jāatzīst ne tikai Kremļa atbalstītie LNR un DNR režīmi Austrumukrainā, bet jāiet vēl tālāk.
Arī Ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) direktors Sergejs Nariškins, kurš savas uzstāšanās laikā bija tik apjucis, ka nespēja savākties, raustīja valodu, stostījās un pat nevarēja pateikt iepriekš iemācīto runas tekstu. Tieši S. Nariškinu šīs sēdes laikā V.Putins publiski pazemoja visvairāk, ņirgājoties par viņa atbildēm un vairākkārtīgi pārprasot, ko S. Nariškins īsti atbalsta un ko pieprasa darīt.
Kā trešā grupa ir iezīmējami ārlietu un aizsardzības ministri Sergejs Lavrovs un Sergejs Šoigu, kā arī Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais prezidents Dmitrijs Medvedevs, kuri droši vien zināja vai vismaz nojauta, uz kādu pasākumu dodas. Tieši viņam bija sagatavotas tēzes, kamēr pārējie sanāksmes dalībnieki runāja no galvas.
Nosacīti kā ceturto grupu var izdalīt tos, kuru uzstāšanās videokameras nefiksēja, tajā skaitā Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieku ģenerāli Valēriju Gerasimovu un ģenerālprokuroru Igoru Krasnovu, kuri, visticamāk, ziņoja par jautājumiem, kas V.Putina ieskatā nebija jādara zināmi plašākai sabiedrībai, proti - tālākajiem Krievijas agresīvajiem soļiem, kas sekoja pāris dienas vēlāk.
Šobrīd viss liecina, ka Krievijas bruņoto spēku, specdienestu un citu spēka struktūru pārstāvju vēlme un spējas tūlītēji vērsties pret V.Putinu ir vērtējamas kā zemas, ņemot vērā to, ka represīvās sistēmas pārstāvji ir ieguvēji no autoritāro režīmu radikalizēšanās. Tiesa, situācija var mainīties, ja karš ieilgs un nekontrolēti pieaugs sabiedrības neapmierinātības izpausmes.
"Sargs.lv" jau ziņoja, ka V. Putins 24.februārī paziņoja par iebrukuma sākšanu Ukrainā. Krievijas diktatora mērķis ir gāzt likumīgo Ukrainas valdību, likvidēt tās bruņotos spēkus, kā arī okupēt valsti. Šajā operācijā piedalās arī Baltkrievijas režīms, nodrošinot savas valsts teritoriju kā invāzijas placdarmu. Tāpat izskanējušas ziņas par Baltkrievijas bruņoto spēku vienību atbalstu iebrukuma sākotnējā fāzē.
Ukrainas bruņotie spēki jau vairākas dienas izrāda varonīgu pretestību krievu okupantiem. Šobrīd nogalināto Krievijas karavīru skaits jau sasniedzis 5300 cilvēku. Tiesa, Krievijā informācija par zaudējumiem tiek slēpta.
Tikmēr Rietumvalstis, sodot Krieviju par tās uzsākto agresiju pret Ukrainu, noteikušas smagas ekonomiskās sankcijas, tostarp Krievijas lielāko banku atslēgšanu no starpbanku norēķinu sistēmas SWIFT, kas pēc būtības paralizē banku darbību.
Ekonomisko sankciju ietekmē Krievijas rubļa kurss ir sasniedzis visu laiku zemāko līmeni attiecībā pret ASV dolāru un eiro, bet Krievijas Fondu biržā, baidoties no panikas netika sākta tirdzniecība.