Saskaņā ar ASV aplēsēm trīs nedēļu ilgajās kaujās ir nogalināti vairāk nekā 7000 Krievijas karavīru. Amerikāņu amatpersonas apgalvo, ka tas ir satriecošs skaits, kas sakrājies tikai trīs nedēļu ilgās kaujās, un tas ietekmēs Krievijas vienību kaujas efektivitāti. Pentagona amatpersonas apgalvo, ka 10 % upuru, tostarp kritušo un ievainoto, skaits vienā vienībā padara to nespējīgu veikt ar kaujas darbībām saistītus uzdevumus.
36 dienu ilgajās kaujās Ivo Džimā Otrā pasaules kara laikā tika nogalināti gandrīz 7000 jūras kājnieki. Tagad, 20 dienas pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins iebruka Ukrainā, saskaņā ar amerikāņu izlūkdienestu aplēsēm viņa armijas karavīri jau ir zaudējuši vairāk karavīru. Vairāk nekā 7000 kritušo Krievijas karavīru pārsniedz 20 gadu laikā Irākā un Afganistānā kritušo amerikāņu karavīru skaitu kopā.
Tā kā karā Ukrainā pašlaik ir iesaistīti vairāk nekā 150 000 Krievijas karavīru, Krievijas zaudējumi, ieskaitot aptuveni 14 000 līdz 21 000 ievainoto, ir tuvu 10% līmenim, kas būtiski ietekmē kaujas spējas. Turklāt Krievijas bruņotie spēki kaujās ir zaudējuši vismaz trīs ģenerāļus, kā ziņo Ukrainas, NATO un Krievijas amatpersonas.
Pentagona amatpersonas apgalvo, ka liels un pieaugošs bojāgājušo skaits var iznīcināt vēlmi turpināt cīņu. Viņi apgalvo, ka rezultāts ir redzams izlūkošanas ziņojumos, kurus Džo Baidena administrācijas augstākās amatpersonas lasa katru dienu. Vienā no nesenajiem ziņojumiem galvenā uzmanība tika pievērsta Krievijas karavīru zemajai morālei, un tika aprakstīts, ka karavīri vienkārši novieto savus transportlīdzekļus un dodas prom uz mežu.
ASV amatpersonas skaidro, ka šobrīd ir grūti ļoti precīzi noteikt nogalināto karavīru skaitu, jo abas valstis manipulē ar skaitļiem. Ukraiņi ziņo par ievērojamu daudzumu nogalināto, kamēr krievi attaisnojas vien ar pāris simtiem kritušo. Skaitļi ir aptuveni, taču tie ir ievērojami lieli. Amerikāņu militārie un izlūkošanas dienesti zina, cik karavīru parasti ir tankā, un no tā var ekstrapolēt bojāgājušo skaitu, ja bruņotajam transportlīdzeklim trāpa, piemēram, prettanku raķete “Javelin”.
Lielais upuru skaits lielā mērā izskaidro, kāpēc Krievijas tik ļoti slavenie spēki lielā mērā ir apstājušies ārpus Ukrainas galvaspilsētas Kijevas.
Taču viņa piebilda, ka "tie ir tikai sauszemes spēki". Tā kā Krievijas sauszemes spēki ir sagrauti, V. Putins arvien biežāk ir pievērsies debesīm, lai uzbruktu Ukrainas pilsētām, dzīvojamām ēkām, slimnīcām un pat skolām. Amatpersonas apgalvo, ka šī bombardēšana no gaisa ir palīdzējusi maskēt Krievijas armijas slikto sniegumu uz zemes. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šonedēļ paziņoja, ka karā nogalināti aptuveni 1300 Ukrainas karavīru.
Pazīmes, kas liecina par Krievijas grūtībām, ir daudz. Pagājušās nedēļas beigās Krievijas ziņu avoti ziņoja, ka V. Putins ir ieslodzījis mājas arestā divas savas augstākās izlūkošanas amatpersonas. Saskaņā ar Krievijas drošības dienestu eksperta Andreja Soldatova teikto šīs amatpersonas, kas vada Krievijas galvenā izlūkdienesta FSB tā saukto “piekto kolonnu”, tika nopratinātas par to, ka pirms iebrukuma sniegušas vāju izlūkinformāciju.
Iespējams, ka paši krievi dzird tikai to, ko Putina kungs vēlas dzirdēt par savu "operāciju" Ukrainā, ko viņš atsakās saukt par karu vai iebrukumu. Kopš tās sākuma viņš ir īstenojis dzelžainu kontroli pār ziņu aģentūrām Krievijā. Valsts plašsaziņas līdzekļi nepublisko lielāko daļu bojāgājušo un līdz minimumam samazina postījumus. Taču dažiem krieviem ir piekļuve virtuālajiem privātajiem tīkliem (VPN), un viņi var iegūt ziņas no Rietumiem.
"Es neticu, ka viņš var uz nenoteiktu laiku norobežot krievus no patiesības," pagājušajā ceturtdienā Senātam sacīja CIP direktors Viljams Bērnss. "Īpaši, kad realitāte sāka šo burbuli caurdurt, realitāte par nogalinātajiem un ievainotajiem, kas atgriežas mājās, un to skaits pieaug, realitāte par ekonomiskajām sekām, kas skar vienkāršos krievus, realitāte par šausminošajām ainām, kad kaimiņos Ukrainā tiek bombardētas slimnīcas un skolas, un par civiliedzīvotāju upuriem arī tur."
