Tāpat kā Ukraina, arī trīs Baltijas valstis - Latvija, Lietuva un Igaunija, savulaik bija Padomju Savienības sastāvā. Atšķirībā no Ukrainas tās 2000. gadu sākumā pievienojās NATO, un tagad tās bauda aizsardzību, ko nodrošina alianses savstarpējās aizsardzības garantijas.
Pagājušā mēneša beigās Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa ielidoja Kijivā, lai pievienotos saviem kolēģiem no citām Baltijas valstīm, tādējādi paužot solidaritāti Ukrainai. Pēc ierašanās E. Līmetsa devās pastaigā pa Kijivas centra bruģētajām ielām aukstajā nakts gaisā. Pilsētā valdīja saspringts miers.
Nākamās dienas agri no rīta, 24. februārī nedaudz pirms pulksten 6:00, viņai piezvanīja Igaunijas vēstnieks Ukrainā ar steidzamu ziņu, proti, cilvēku slepkavas V. Putina iebrukums bija sācies.
Dažu minūšu laikā E. Līmetsa sapakoja savas somas un devās uz netālo Igaunijas vēstniecību, bet pēc tam Ukrainas drošības spēku konvojā devās uz rietumiem, Polijas robežas virzienā. Braucot cauri bēgošo iedzīvotāju pūļiem, lai izkļūtu no Kijivas, bija nepieciešamas vairāk nekā četras stundas. Viņa dzirdēja, kā no tālienes atskan apšaudes.
Krievijai virzot savu iebrukumu dziļāk Ukrainā, Baltijas valstu līderi apgalvo, ka pasaule beidzot ir pamodusies, lai uzzinātu, par ko viņi jau gadiem ir brīdinājuši. V. Putins ir gatavs izmantot spēku, kā viņš to darīja Gruzijā, Krimā un Austrumukrainā, lai sasniegtu savus politiskos mērķus.
Tā kā Putina uzbrukuma globālās sekas ir jūtamas visa pasaulē, Baltijas valstu aicinājumi pēc lielākas atturēšanas izpaužas kā papildu karaspēka un lidmašīnu izvietošana. Jau pēdējos mēnešos reģionā ir nosūtīti jauni NATO un ASV spēki. Igaunijā Lielbritānijas vadītie spēki, kuru sastāvā ir aptuveni 2500 NATO karavīru, kopā ar vietējiem spēkiem veic mācības un vingrinājumus. Papildu NATO spēki ir ieradušies Baltijas valstu gaisa telpas apsardzes misijā, kurā tagad ir iesaistīti amerikāņu "F-35" un britu un ASV "F-16" lidmašīnas. Lietuvā atrodas arī amerikāņu "F-35". Šādi spēki sniedz vērtīgu nodrošinājumu tādai valstij kā Igaunija, kurā ir 4000 aktīvās dienesta karavīru un nav kaujas lidmašīnu.
Tajā pašā laikā reģiona līderi mudina bloku darīt vēl vairāk, lai pastiprinātu atturēšanu tā apdraudētajā austrumu flangā, atceļot gadu desmitiem ilgušo lēmumu tur pastāvīgi izvietot NATO bāzes. Viņi arī vēlas paplašināt "gaisa telpas apsardzes" misiju virs Baltijas jūras un izvietot NATO pretgaisa aizsardzības sistēmas, kādas jau ir Rumānijā un Polijā.
Baltijas valstis jau vairākus gadus brīdina par Krievijas draudiem, taču lielākā daļa Eiropas valstu viņu bailes raksturoja kā paranoju vai sava veida postpadomju stresa traucējumus. Pat pēc tam, kad 2007. gadā Krievija veica pirmo kiberuzbrukumu "valsts pret valsti" saistībā ar tās lēmumu pārvietot padomju laika pieminekli, NATO militārie plānotāji rīkojās lēni, detalizētus aizsardzības plānus reģionam izstrādājot tikai pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas 2014. gadā.
Visās Baltijas valstīs iedzīvotāji pauž atbalstu Ukrainai, izkarot zili dzeltenus karogus un protestējot pie Krievijas vēstniecībām, kā arī rīkojas, kā vien var, lai atvairītu V. Putinu. Lietuvā brīvprātīgo tiešsaistes "elfu" korpuss, kurā ir vismaz viens parlamenta deputāts, metodiski atmasko un izsmej Krievijas “troļļus”. Citi publicē atsauksmes par Krievijas viesnīcām un restorāniem tikai tādēļ, lai pievienotu fotogrāfijas un datus par Krievijas uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem. Ir izveidota populāra lietotne, kas automātiski savieno lietotājus ar vienu no 40 miljoniem nejauši ģenerētu Krievijas tālruņa numuru.
Liela daļa reģiona iedzīvotāju joprojām atceras padomju okupāciju, kas beidzās 1991. gadā. Padomju varas gadu desmitu laikā Kremlis vilināja etniskos krievus uz Baltiju, dodot viņiem labāku darbu un labākus mājokļus nekā vietējiem iedzīvotājiem. Padomju Savienības sabrukuma laikā palikušie krievi, īpaši Latvijā un Igaunijā, radīja izaicinājumu vietējiem politikas veidotājiem, kuri saskārās ar grūtībām integrēt lielu iedzīvotāju skaitu, kas Krieviju uzskatīja par savu politisko un kultūras dzimteni.
"Ukraiņi cīnās par mums," sacīja Lietuvas galvaspilsētas Viļņas vadības konsultants Dainius Navikas. Pagājušajā nedēļā viņš ziedoja automašīnu, kas tiks pārveidota militārām vajadzībām un nogādāta Ukrainas kaujiniekiem kā daļa no privātās palīdzības kampaņas, kuras ietvaros Lietuvas 2,8 miljoni iedzīvotāju jau ir saziedojuši vairāk nekā 17 miljonus eiro. "Ja viņi zaudēs, mēs varam būt nākamie."
Pat tad, kad Eiropas līderi demonstrē vienotu fronti Ukrainas atbalstam, dažas Baltijas valstu amatpersonas izjūt aktuālākus draudus savai drošībai nekā citas NATO valstis. Pagājušajā nedēļā Lietuvas parlaments apstiprināja rezolūciju, kurā aicināja izveidot lidojumu aizlieguma zonu virs Ukrainas - soli, ko ASV un citi NATO līderi ir paziņojuši, ka nepieņems, jo tas varētu izraisīt karu ar Krieviju.
Lai gan Baltijas valstis vēlas atbalstīt Ukrainu, amatpersonas arī jūtas ierobežotas attiecībā uz militāro palīdzību, ko tās var sniegt Ukrainai, paturot prātā nepieciešamību glabāt bruņojumu rezervē, ja tas būtu nepieciešams pašām.
Neraugoties uz pastiprināto aizsardzību, pastāv arī bažas, ka Rietumi varētu mīkstināt savu apņēmību vai nu tāpēc, ka Ukraina un Krievija panāktu vienošanos sarunu ceļā, vai arī tāpēc, ka ekonomiskās sankcijas pret Krieviju izmaksātu dārgi.
"Es visvairāk baidos, ka, tiklīdz no Krievijas puses būs kaut mazākā piekāpšanās, valstis steigsies atcelt šīs sankcijas," sacīja Tomass H. Ilvess, kurš no 2006. līdz 2016. gadam bija Igaunijas prezidents.
